Plāno izstrādāt vadlīnijas tiesvedību ilgumu mazinošo grozījumu ieviešanai praksē

Šobrīd tiek gatavots vesels izmaiņu komplekts, lai novilcināšanas iespēju būtu mazāk.

Lai gan aptuveni 95% visu kriminālprocesu Latvijā tiek iztiesāti divu gadu laikā, kas ir viens no īsākajiem termiņiem Eiropas Savienībā (ES), pateicoties smagnējiem likumiem un veikliem advokātiem, joprojām saglabās iespēja tiesāšanos vilkt garumā. Kā to novērst, Valsts prezidents Egils Levits trešdien sprieda ar tieslietu ministru un vairāku Saeimas komisiju vadītājiem.

"Kas bija ļoti patīkami, mūsu prezidents ir jurists. Viņš saprot problēmas būtību. Un viņš arī piedāvā mums risinājumus, kā rīkoties. Tātad paldies prezidentam! Un mēs turpināsim strādāt," norādīja Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").

Politiķi lielas cerības saista ar Kriminālprocesa likuma labojumiem, kas pagaidām pieņemti otrajā lasījumā.

"Mēs esam noteikuši, ka melot tiesās nedrīkstēs. Mēs esam noteikuši, ka tiesnešiem ir tiesības un pienākums vadīt procesu. Un mēs esam noteikuši, un turpmāk arī tiks attīstīts šis jautājums, ka izmeklēšanai ir jānotiek ļoti kompetenti," norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) pauda: "Tiesnesim ir paredzētas plašas iespējas. Tiesnesis varēs noteikt debašu laiku. Viņš varēs noteikt arī pēdējā laika vārdu. Viņš varēs noteikt arī rakstveida pierādījumu iesniegšanu. Un arī daudzas citas lietas tur ir paredzētas."

Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai ar likuma izmaiņām nebūs līdzēts. Ir svarīgi, vai jauninājumi tiks iedzīvināti.

Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas vadītāja Inese Lībiņa-Engere ("Jaunā Vienotība") norāda: "Tik tiešām mēs sagaidām, ka šie ļoti vajadzīgie grozījumi būs dzīvi, ka tie tiks piemēroti. Un, ja Saeima jau šīs sesijas laikā, iespējams, tos pieņems, mēs arī sagaidām, ka procesos, kuri šobrīd jau ir tiesā, tie tiks piemēroti."

Tāpēc, lai palīdzētu tiesnešiem, plānots izdot vadlīnijas jeb rokasgrāmatu. "Man jāsaka tā, ka vadlīnijas ir plaši pazīstams tiesību instruments tiesiskās valstīs. Bet mums vadlīnijas līdz šim ir maz izmantotas kā instruments. Un mums vienkārši ir jāizmanto arī tas, kas pieder pie tiesiskas valsts komplekta," skaidro Levits.

Tikmēr risināt sasāpējušās problēmas tieslietās Bordānam uzdevis arī premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), jo valdība šogad īpašu uzmanību plāno pievērst tiesiskuma stiprināšanai.