Plāno sniegt lielāku atbalstu lauku ģimenes ārstiem; nozare gan iebilst

Piemaksas ģimenes ārstu praksēs reģionos, papildu darbinieka apmaksa ar pirmo jūniju, kā arī mentoru piesaiste jaunajiem mediķiem – tie ir būtiskākie atbalsta pasākumi, kurus šodien apstiprināja valdība, lai, kā uzskata lauku ģimenes ārsti, stagnācija un depresija reģionos – neietu plašumā.

"Šis ir vēsturiskais brīdis, kad atbalsts varētu nostrādāt, lai mūsu valstī ikvienam tiktu nodrošināta valsts garantēta primārā veselība," saka Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs.

Šobrīd reģionos ir brīvas desmit ģimenes ārstu prakses vietas. Taču uz situāciju esot jāskatās plašāk, proti, primārajā veselības aprūpē 30% darbinieku jau ir pensijas un tikpat daudz – atrodas pirmspensijas vecumā. Lielākā daļa šajā vecumā strādā ārpus Rīgas. Ja situāciju nerisināt, tas ir tikai dažu gadu jautājums, kad laukos vairs nebūs, kas strādā, uzskata Dzalbs: "Esam situācijā, ka, izņemot svaigu gaisu un izdangātus ceļus, neko nevaram piedāvāt jaunajiem kolēģiem. Mums jākonkurē ar lielām struktūrām Rīgā, kas gatavi piedāvāt jaunajiem kolēģiem visu, darba vietu, aprīkotu, iekārtotu, kas labi, bet rezultātā šis vilinājums ir tik liels, lai jaunie kolēģi dotos un strādātu ārpus Rīgas, ir jānotiek brīnumam."

Pret atsevišķiem atbalsta pasākumiem iebildusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Tās biedri norāda, ka Veselības ministrija ar viņiem nav saskaņojusi priekšlikumu par piemaksām, kas ir gana dāsnas, reģionālajiem dakteriem.

"Jāpiemin, ka asociācijā ir 80% ģimenes ārstu visās teritorijā, un valdē ir kolēģi no Dagdas, Rūjienas, Jēkabpils, pierobežas, kur kolēģi saka, ka reģionālās piemaksas paslēptas zem jauno kolēģu piesaistes reģioniem, bet bažas, ko šādas piemaksas var radīt tieši pretējo efektu, ka kolēģi nevēlēsies nodot savas prakses, jo šīs piemaksas tik pievilcīgas, kas ir no 500 līdz 2500 eiro, tad varētu būt stagnācija, ka nevaram attīstīt pakalpojumu klāstu, digitalizāciju, ka ir šis risks, ka jaunie ārsti nevarēs ieiet, jo vecie neies prom," saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure.

Arī mentoru programma neesot pamatota, jo finansējums būs tikai dažiem un šobrīd nav skaidri noteikti kritēriji, kas to saņems. Tāpēc par prioritārajiem pasākumiem būtu jānosaka tie, kas skar pilnīgi visus ģimenes ārstus. Runa esot gan par digitalizācijas procesa izmaksām, gan arī manipulācijām, kuras ārsts var veikt savā prakses vietā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri gan mierina, ka diskusija arī par šiem jautājumiem vēl turpināsies: "Jebkurā reformā vai reorganizācijā visi nevar dabūt visu, ko grib. Jāatrod balanss. Problēma ar ģimenes ārstiem, ka visu grib uzreiz, un katra organizācija domā par savu biedru, bet atcerieties, tur ir vairākas organizācijas, lauku, jaunie ārsti, lai motivētu jaunos ārstus, lai brauc strādāt ārpus Rīgas, vajadzīga motivācija."

Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, lai lemtu par savu turpmāko rīcību, nolēmusi sasaukt ārkārtas valdes sēdi.