Prezidents aicina diskusijas par pilsonības piešķiršanu padarīt atklātākas un nesteidzināt

Jautāts, vai gadījums ar pilsonības piešķiršanu ārvalstu zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai liecina par vajadzību pārskatīt līdzšinējo kārtību, Valsts prezidents uzsvēra, ka pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem un personas atzīšana par Latvijas pilsoni ar atsevišķu likumu ir divas dažādas procedūras.

Valsts prezidents atgādināja, ka vēstulē Saeimai pievērsis uzmanību steidzamības piemērošanai. Ja Saeima likuma steidzamību pieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu, prezidents nevar prasīt tā otrreizēju caurlūkošanu, akcentēja prezidents. Rinkēviča ieskatā konkrētajā gadījumā īpaša pamata steidzamībai nebija.

Valsts prezidents neuzskata, ka pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem būtu pilnībā jāizskauž. Viņš uzsvēra, ka šādā veidā pilsonību ieguvuši arī cilvēki, ar kuriem Latvija lepojas, piemēram, ar Rīgā dzimušo baletdejotāju un aktieri Mihailu Barišņikovu.

Valsts prezidenta ieskatā 15. Saeimai vajadzētu izvērtēt kritērijus un sadarbību ar dažādām valsts iestādēm, tai skaitā drošības iestādēm. Viņaprāt, arī diskusijai vajadzētu būt publiskākai, jo deputāti vai valsts iestādes mēdz kaut ko nezināt vai palaist garām, savukārt sabiedrība var pamanīt apstākļus un sākt par tiem diskutēt. Rinkēvičs cer, ka nākamā Saeima izdarīs secinājumus no pašreizējā parlamenta pieredzes un gan labās, gan ne tik labās prakses.

Ministru prezidents pievienojās Valsts prezidenta teiktajam, norādot, ka viena gadījuma dēļ nevajadzētu pilnībā atteikties no līdzšinējās prakses. Viņš sacīja, ka Saeimas deputāti uzticējušies komisijas darbam, taču tas bijis pārāk slepens. Kulbergs pieļāva, ka, iespējams, komisijā nav uzdots pietiekami daudz jautājumu un nav veikta pietiekama analīze.

Viņaprāt, arī dienesti nav bijuši iesaistīti un dokumentu leģitimitāte nav padziļināti pārbaudīta. Kulberga ieskatā šādā situācijā būtu jābūt dienestu atzinumam. Arī premjers atbalstīja lielāku atklātību un dienestu iesaisti, kā arī uzsvēra, ka nav sapratis steidzamības iemeslus.

Precizējot teikto par drošības iestādēm, Valsts prezidents uzsvēra, ka tām ir sava vērtēšanas kārtība, kurā tiek skatīti tādi jautājumi, kā, piemēram, terorisms un pretizlūkošanas riski. Savukārt konkrētajā gadījumā diskusija bijusi par zinātniskajiem rakstiem un nopelniem. Rinkēvičs secināja, ka zinātnisko publikāciju atbilstību zinātniskās darbības normām drošības iestādes, visticamāk, nebūtu vērtējušas.

"Kur tad vēl labāka institūcija, uz kuru deputātiem paļauties, kā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA)?" sacīja Valsts prezidents, runājot par zinātnisko publikāciju atbilstības vērtēšanu zinātniskās darbības normām un LZA lomu tajā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka par jautājumiem, kas tagad nākuši gaismā, sākusi diskutēt pati zinātnes kopiena. Viņaprāt, pašiem zinātniekiem arī būtu jāpieņem lēmums, ko un kā darīt ar LZA.