Prezidents kritizē Mieriņas rīcību, parakstot aicinājuma vēstuli Trampam piešķirt Nobela prēmiju
Šonedēļ plašu rezonansi izraisījis Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) paraksts uz vēstules, kurā aicināts Donaldam Trampam piešķirt Nobela miera prēmiju. Rīgas pilī jautājumu pārrunāja valsts augstākās amatpersonas, un Valsts prezidents pauda kritiku par komunikācijas un koordinācijas trūkumu.
Vai Saeimas priekšsēdētāja rīkojās pareizi, parakstot atbalsta vēstuli, kurā aicināts Donaldam Trampam piešķirt Nobela miera prēmiju? Par to piektdien, 23. janvārī, sarunas Rīgas pilī.
Milzu ažiotāžu šonedēļ radīja ziņa, ka Saeimas spīkere Daiga Mieriņa parakstījusi Izraēlas un ASV parlamentu vadītāju iniciētu vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt Donaldam Trampam.
Lai gan sākotnēji Mieriņa skaidroja, ka viņas paraksts bijis tikai "izmēģinājums" un jautājums vēl jāapspriež ar ārpolitikas veidotājiem, vēlāk viņa atzina – vēstule jau nosūtīta pirms šīm konsultācijām.
Vēstules parakstīšana notika laikā, kad Trampa paziņojumi par iespējamu Grenlandes aneksiju pastiprinājuši spriedzi transatlantiskajās attiecībās.
Nedēļas gaitā mediji par notikušo vaicāja premjerei Evikai Siliņai (JV) un prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Abi izteicās, ka respektē Mieriņas lēmumu, taču piektdien, 23. janvārī, Rīgas pilī pārrunājot notikušo, prezidents bija kritiskāk noskaņots.
"Es gribētu uzsvērt – šeit ir bijušas problēmas un kļūdas, un nav pieņemams veids, kādā savstarpēji šo sarunu un koordinācijas procesu komunicējam ārpusē, kā tas ir izskanējis. Šeit nākotnē mums ir cieša apņemšanās savstarpēji šo mehānismu uzlabot. Šaubīgos gadījumos viedokļi tiek saskaņoti, tāda prakse būs arī turpmāk."
Valsts prezidentam Rinkēvičam tika vaicāts, vai patlaban jau ir skaidrs, kāda nākotnē būs kārtība, lai izvairītos no pārpratumiem. Vai būs kāda kopīga sanākšana, padomnieku domu apmaiņa, kurš izlems – šeit liekam parakstu, šeit nē, – kāda ir ideja? "Nerakstīsim jaunas instrukcijas, kas būs bezjēdzīgas. Līdzšinējais saskaņošanas formāts bijis diezgan labs. Mēs saskaņojam lielās lietas. Nekad neesam lasījuši viens otra vēstules un koriģējuši komatus," norāda Valsts prezidents.
Mieriņa šonedēļ intervijās medijiem atzina, ka ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") uz viņas rīcību, parakstot vēstuli, raugās kritiski. Tomēr šobrīd Braže atsakās paust savu viedokli par notikušo, uzsverot, ka piekrīt prezidenta teiktajam un neko vairāk nekomentēs: "Jautājums ir slēgts. Mēs esam izrunājuši, prezidents izstāstīja secinājumus, man nav ko papildināt."
Sabiedrībā izskanēja sašutums, tostarp arī retorisks jautājums. Kā pēc Mieriņas rīcības justies dāņu karavīriem, kas NATO spēku sastāvā atrodas Ādažos un gatavi aizsargāt Latvijas drošību? Tikmēr Saeimas spīkere cildina Trampu, kurš nule draudējis pielietot militāru spēku, lai iegūtu Grenlandi?
"Un arī šis vēstījums. Mana vēstule un atbalsts ir patiesībā viena daļa no deeskalācijas.
(..) Šobrīd mūsu stratēģiskais partneris un kolēģis Maiks Džonsons ir mani uzrunājis parakstīt es to esmu izdarījusi tādā veidā mēs ne tikai vārdos bet darbos apliecinām ka Amerika mums ir svarīga un turpinām uzturēt labas attiecības arī dialogu ar Ameriku uzturam, esam līdzvērtīgi partneri."
Mieriņa neuzskata, ka viņas paraksts Trampa atbalstam būtu nostādījis neērtā situācijā pārējo Baltijas valstu parlamentu spīkerus. "Katram spīkerim vai nu ir, vai nav atsūtīts. Lietuvas laikam nav. Igaunijas laikam ir atsūtīts. Es nedomāju, ka nostādām neērtā situācijām – ir daudzi paziņojumi, kur iesaistās, neiesaistās. Ir dažādas vēstules, un tie formāti ir ļoti dažādi," tā vērtē Mieriņa.
Amatpersonas uzsver, ka guvušas mācību pēc notikušā. Vairāk to neiztirzās, bet nākotnē centīsies piestrādāt, lai līdzīgi skandāli un neērtas situācijas vairs neatkārtotos, un ārlietu pozīcija arī šādos, sensitīvos jautājumos, būtu saskaņota.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
