Prezidents: Lukašenko režīms spiež uz Latvijas robežu, tai nepieciešami līdz 200 papildu robežsargi
Ar žogu, sensoriem un kamerām vien Latvijas austrumu robežas drošību nodrošināt nevarēs – nepieciešami arī cilvēki, kas uz pamanīto apdraudējumu spēj ātri reaģēt. Tā pēc šodienas vizītes uz Latvijas-Baltkrievijas robežas uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņaprāt, robežsardzi nepieciešami vēl līdz 200 darbinieku.
Latvijas-Baltkrievijas robežas stiprināšanā šobrīd tiek ieguldīti gan tehnoloģiskie, gan cilvēkresursi. Līdz gada beigām visu robežu plānots aprīkot ar tehnoloģijām efektīvākai uzraudzībai, taču prezidents norāda – bez pietiekama skaita robežsargu šīs investīcijas pilnvērtīgi izmantot nevarēs.
"Robežsardzei ir nepieciešami papildu, nu es teiktu, līdz diviem simtiem cilvēku, štata vietas, lai nodrošinātu ātro reaģēšanu. Tas ir jautājums, ko es zinu, ka gan Iekšlietu ministrija, gan valdība kopumā strādā, bet žogs, sensori un video ir viens elements, bet, ja nav, kas noreaģē, sevišķi redzot — man arī ļoti daudz parādīja video ierakstus un ļoti daudz parādīja reālas liecības par to, kādā veidā tiek postīta mūsu robežinfrastruktūra —, ka faktiski nav, kas reaģē, tad reālas atdeves šīm investīcijām nebūs."
Šodien Valsts prezidents kopā ar Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku vadību apmeklēja vairākus Latvijas-Baltkrievijas robežas posmus. Viens no vizītes pieturas punktiem bija robežkontroles punkts "Indra", kur pārrunāta arī dzelzceļa kravu kustība starp Latviju un Baltkrieviju un iespējamie scenāriji, ja pieaugtu apdraudējums uz dzelzceļa līnijas. Savukārt Piedrujas robežapsardzības nodaļā uzmanība pievērsta dažādu dienestu sadarbībai – robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai un drošības iestādēm.
"Tiek īstenota operācija "Vilkatis", bet tā ir operācija, lai šobrīd samazinātu maksimāli spiedienu, lai normalizētu situāciju, bet tad mums būs ikdiena un ikdienā šiem jautājumiem ir jātiek galā robežsardzei. Izmaiņas ir ļoti labas, bet vai robeža kādreiz būs gatava, es teiktu tā – robeža nekad nebūs gatava, tāpēc, ka arī pretējā puse izdomā arvien interesantākus un jaunus risinājumus."
Tikmēr apdraudējumi kļūst arvien neprognozējamāki. Pēc tam, kad Augšdaugavas novadā tika atklāts pirmais zināmais tunelis nelikumīgai Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanai, robežsargi sadarbībā ar Valsts policiju sākuši robežas augsnes skenēšanu ar ģeoradaru. Tas ļauj pamanīt neraksturīgas izmaiņas zemes slāņos un nepieciešamības gadījumā pārbaudīt, vai konkrētajā vietā nav izveidots tunelis vai cits objekts nelikumīgai robežas šķērsošanai.
"Lukašenko režīms, un ne tikai, arī noteikti Krievijas Federācija ļoti vēlas parādīt, ka Latvijas vara, mūsu bruņotie spēki, mūsu robežsardze, mūsu iekšlietu un aizsardzības sistēmas netiek galā ar šo spiedienu, sēt zināmu arī neuzticību sabiedrībā."
Šobrīd uz Latvijas–Baltkrievijas robežas turpinās automatizētās robežuzraudzības infrastruktūras izbūve – tiek attīstīts optiskais tīkls un uzstādītas novērošanas kameras.
"Šobrīd izbūvēti ir vairāk nekā 56% no kopējā vairāk nekā 170 km apjoma, attiecīgi šis apjoms ir nodots robežsardzes redzamībai, bet darbi joprojām turpinās un tiks noslēgti pilnā apjomā līdz šī gada beigām. Gan kameras, gan radari, gan arī dažāda tipa sensori."
Tikmēr Valsts prezidents uzsver – hibrīdajiem apdraudējumiem pie Latvijas robežas nepieciešami gan tūlītēji, gan ilgtermiņa risinājumi. Viņš atzinīgi novērtēja arī Somijas, Igaunijas un Lietuvas robežsardzes dienestu iesaisti Latvijas–Baltkrievijas robežas uzraudzībā. Savukārt aktuālā situācija uz austrumu robežas, tostarp nelegālās migrācijas jautājums, tiks pārrunāta trešdien gaidāmajā Nacionālās drošības padomes sēdē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
