Rajevskis: Spriežot pēc lēmumpieņemšanas procesa, Latvijas valdība kļūst aizvien vājāka

"Ir klasiska lieta, kas parasti notur valdības kopā, – tā ir vara. Vēlēšanās būt pie varas ir tas, kas notur kopā visdažādākos cilvēkus visdīvainākajās kombinācijās. Taču, ja jāatbild, cik rīcībspējīga patlaban ir Latvijas valdības koalīcija, tad es atļaušos teikt, ka viņi ar katru dienu kļūst aizvien rīcībnespējīgāki. Valdība kļūst aizvien vājāka, un to mēs varam redzēt pēc lēmumu pieņemšanas procesa, kas iet "kā pa celmiem", – nav vienprātības pat tādos jautājumos, par kuriem šķiet – tur lielām diskusijām nav vietas," sacīja Rajevskis.

Viņš piebilda, ka Covid-19 ir kā tāds kā lakmusa papīriņš, kas parāda, par ko Latvijas valdība ir spējīga vienoties un par ko nav, jo ir daudz saprotamāks problēmjautājums nekā, piemēram, kādu budžeta asignējumu pārdale vai kas cits tamlīdzīgs. "Covid-19 tomēr ir liels un tajā pašā laikā vienkāršs [uzdevums], – mums ir jācīnās ar pandēmiju, cīnāmies. Un tad sākas – kā, ko, nav vienprātības, nevar pieņemt lēmumu, tas nāk ar savu paziņojumu. To redz sabiedrība, arī Valsts prezidents, kurš arī izteicās par šo lietu," sprieda politologs.

Viņš teica, ka koalīciju politika, kāda ir Latvijā, jo īpaši nozīmīgos jautājumos, paredz kompromisus, kurus valdība panāk aiz slēgtām durvīm, un, kad tas noticis, jāievēro zināma disciplīna.

Rajevskis atzina, ka Latvijas valdības komunikācija ar sabiedrību tiešā veidā ir saistīta ar disciplīnu – jo mazāka disciplīna, jo dažādākas ziņas, ko valdība pauž sabiedrībai, jo grūtāk ir komunicēt ar sabiedrību, kura sāk arvien vairāk neticēt valdībai. "Varbūt valdība arī spēj pieņemt lēmumus, jo tai tomēr ir mehānismi, vairākuma mehānisms un citi, kā to izdarīt, bet valdība nevar ar vairākuma balsojumu pieņemt tādus jautājumus, kā, piemēram, striktāki Covid-19 ierobežojumi. Tur jābūt konsensusam starp ministriem un valdībā vienotai pozīcijai," viņš skaidroja.

"Mediju tilts" līdzīpašnieks teica, – tas, ka valdība līdz galam iekšēji nav panākusi vienošanos būtiskos jautājumus, ir iemesls, kādēļ nevedas tās komunikācija ar sabiedrību un ir tik grūti publiski noturēt vienotu pozīciju. Lai publiski izskaidrotu pieņemtos lēmumus, pirmkārt, jābūt pilnīgai skaidrībai par to, ko vēlas pateikt.

Politologs teica, ka pavasarī valdību glāba tas, ka Latvija iegāja jaunā, daudz sāpīgākā nekā iepriekš posmā, par ko izbīlis bija tik liels, kad valdība spēja mobilizēties un vienoties.

Uz raidījuma vadītāja jautājumu, vai gaisma jeb cerība, ko koronavīrusa pandēmijas, tā teikt, tuneļa galā rada potenciālā vakcīnas pieejamība vasarā, nav uzskatāms par valdības pastāvēšanas beigu luksofora signālu, Rajevskis pieļāva, ka tā varētu būt. "Es domāju, ka vakcīna un [Covid-19] krīzes beigas ir vilciens, kas pa tuneli dragā pretī valdībai un kurš sabrauks valdību. Tas ir viens. Otrs, ka cilvēki nogurst no krīzes sejām, vienmēr pēc krīzēm notiek nopietnas pārmaiņas politikā, un, es domāju, ka šī krīze nebūs izņēmums un Latvija nebūs izņēmums," viņš sacīja.

Komentējot Covid-19 ierobežojumu noliedzēju politisko potenciālu, viņš norādīja, ka politiskā potenciāla tur nav. "Gaužām dažādi cilvēki, ļoti savstarpēji konkurējoši, katrs no partiju puses mēģina uz tā mazā vilnīša "pasērfot", bet es domāju, ka tas ir jautājums īstermiņā un tas pats vilciens, kas ir gaisma tuneļa galā vakcīnas veidā, nomainīs arī [politisko] dienaskārtību. Sekos monumentāla dienaskārtības maiņa, tiklīdz Covid-19 vairs nebūs dienaskārtībā," teica politologs.