Rinkēvičs austrumu pierobežā apspriedis aizsardzības plānus un gatavību "X stundai"

Valsts prezidenta vadītā militārās padomes sēde Rēzeknē, kurā pie viena galda kuplā skaitā sēdās arī visi pierobežas pašvaldību vadītāji, bija pirmā šāda formāta tikšanās.

Aiz slēgtām durvīm tā risinājās divas stundas. Prezidents atzina, ka sarunas bijušas produktīvas un to laikā izdevies arī novērst pārpratumus. Proti, vairāki pierobežu pašvaldību vadītāji bijuši satraukti par nesen Aizsardzības ministrijas publiskoto "pierobežas zonējumu", kurā pausts, ka valsts drošības interesēs, 50 kilometru josla gar Krievijas un Baltkrievijas robežām, ir "sarkanā" zona. Novadu mēri norūpējušies, ka tas apstādinās jebkāda veida biznesu un ekonomisko attīstību Latgalē. Taču šīs bažas kliedētas, apliecinot, ka sarkanajā zonā nedrīkstēs būvēt vēja parkus, kas augstāki par 100 metriem.

"Tas nekādā veidā neierobežos cita veida ekonomisko aktivitāti, – investīcijas, ražotnes, lauksaimniecību, kā mēs runājām arī puspajokam, pat ja kaut kur parādīsies "pūķa zobi", tas netraucēs stādīt bietes, kartupeļus, pilnīgi neko," saka Rinkēvičs.

Ludzas mērs Edgars Mekšs atzīst, ka iedzīvotāju un valsts aizsardzība ir pirmajā vietā, taču svarīgi, ka drošības dēļ netiek apturēta arī novada ekonomiku. Tāpēc skaidrojums par to pierobežas zonējumu bijis atvieglojums: "Sadzirdējām, ka tas neietekmēs pārējo ekonomisko darbību, jo pašvaldībām skaidri jāzina, vai mēs varam būvēt kādu ražošanas objektu, vai uzņēmējs var nākt ar savu būvniecības ieceri pierobežā, vai tas netiks ietekmēts ar konkrētiem aizliegumiem, sadzirdējām, ka tas nebūs."

Austrumu pierobežas militārās stiprināšnas un pretmobilitātes plāns, kam tiks atvēlēti 300 miljoni eiro, paredz izveidot aizsardzības līniju gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu – nocietinātas aizsardzības pozīcijas karavīriem, dažādus šķēršļu un prettanku grāvju izveidi, munīciju un mīnu noliktavas. Vietējie uzņēmēji gribot šajos darbos piedalīties, piemēram, piegādājot būvniecības materiālus.

"Uzņēmēji ir gatavi iesaistīties šīs aizsardzības līnijas būvdarbu veikšanā. Saņēmām Aizsardzības ministrijas informāciju par to, kas mums ir jādara un turpināsim dialogu ar uzņēmējiem. Skaidrosim, kā mēs no šī varam radīt ekonomisko pienesumu Balvu novada uzņēmējiem," norāda Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.

Militārās padomes sēdes laikā novadu mēriem atkārtoti uzsvērts, cik būtiska ir pašvaldību iesaiste kopējās aizsardzības stiprināšanā un ka tiek sagaidīta pretimnākoša attieksme infrastruktūras izbūvē.

"Skaidrs, ka gan mijiedarbība starp nozari, starp aizsardzības nozari un pašvaldībām ir ļoti svarīga, svarīgi ir arī tas, lai mēs informētu cilvēkus, kā rīkoties "X stundā", tā kā šeit ir civilmilitārie aizsardzības jautājumi," skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Pašvaldības vienmēr esam uzskatījuši par galveno balstu, atbalstītāju tieši mūsu uzdevumu veikšanā. Šodien mēs vairāk uz pašvaldībām skatāmies ar tādu kā aizsardzības sistēmas spēku pagarinātāju saskarsmē tieši ar sabiedrību," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Ņemot vērā drošības situāciju reģionā, no nākamā gada visiem pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem būs nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Iepriekš skaļu rezonansi raisīja, piemēram, Daugavpils mēra Andreja Elksniņa izteikumi par to, ka Krima pieder Krievijai.

Nākamā šāda formāta tikšanās ar pierobežas novadu vadītājiem notiks rudenī, un tajā spriedīs par civilo aizsardzību.