Rinkēvičs: Ja esam spēcīgi partneri, tad amerikāņi mūs respektēs
Pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nāca klajā ar savu redzējumu, kā panākt, lai Eiropa būtu pie miera sarunu galda un novērstu to, ka Ukrainu iedzen stūrī un tai uzspiež nepieņemamus nosacījumus.
Pirmkārt, Eiropas Savienībai, viņaprāt, jāpiedāvā jauna finansiālās un militārās palīdzības programma Ukrainai.
"Kopējs Eiropas uzdevums ir izdarīt visu, lai Eiropa varētu nodrošināt tādu atbalstu Ukrainai, ka, pirmkārt, bez Ukrainas klātbūtnes sarunās neko nevar izlemt un, otrkārt, – bez Eiropas klātbūtnes. Un tas prasīs atvērt maku."
Kā norāda prezidents, Latvijas un sabiedroto uzdevums ir arī nodrošināt, ka netiek samazināta NATO klātbūtne alianses austrumu flangā. Un ne mazāk svarīgi – NATO valstīm jāvienojas par aizsardzības izdevumu palielināšanu.
"NATO ir un paliek, un Amerika ir ieinteresēta NATO, bet ar vienu ļoti skaidru nosacījumu – jums visiem, kas ir NATO, ir ne tikai jāinvestē vairāk aizsardzībā, bet arī jākāpina savas spējas. Jums ir jāuzņemas tāda pati atbildība, kāda savulaik bija Eiropas sabiedrotajiem Aukstā kara laikā. Ja mēs esam spēcīgi partneri amerikāņiem, tad amerikāņi mūs respektēs. Amerikāņi ar mums sadarbosies, nekas īpaši drošības situācijā nemainīsies."
Tomēr prezidents izvairījās no tiešas atbildes uz TV3 Ziņu jautājumu, kā Latvijas drošību ietekmē tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps kara sākšanā vainojot Ukrainu, nu jau sācis runāt kā diktators Vladimirs Putins.
"Es domāju, ka šajā gadījumā, es pieļauju, ka arī tuvāko mēnešu un gadu laikā mums būs situācijas, kurās būs izteikumi, paziņojumi, kas mums liks saausīties, sarosīties. Un labākais veids, ko šādā gadījumā darīt, ir runāt ar Amerikas pusi, skaidrot to, kāds ir mūsu redzējums, kāds ir mūsu viedoklis un kādi ir reālie fakti."
Tikmēr premjere Evika Siliņa šodien pirmo reizi publiski atzina, ka Latvija ar zināmiem nosacījumiem būtu gatava uz Ukrainu nosūtīt savus karavīrus, ja sabiedrotie panāktu vienošanos par NATO vai Eiropas miera spēku izvietošanu.
"Mēs esam to izrunājuši, bet mums noteikti ir jābūt skaidrām garantijām, ja mēs kaut ko tādu darītu, kā nodrošināsim šo mūsu karavīru aizsardzību un viņu tiesību pārstāvību arī gadījumā, ja notiek kāds konflikts."
Pēc Siliņas teiktā, Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienisprātis, ka sarunas par ugunspārtraukšanu nevar sākties, kamēr ukraiņiem nav skaidru garantiju, kā nodrošināt ilgstošu mieru. Un, viņasprāt, par to jāspēj vienoties visai Eiropai. "Iepriekš mēs nebijām šo taisnīgo mieru Ukrainā varbūt riktīgi satvēruši rokās un salikuši pa plauktiņiem, ko tas patiesībā nozīmē Ukrainai, ko tas nozīmē Eiropai, ko tas nozīmē Amerikai arī un ko tas nozīmē Baltijai," sacīja Siliņa.
Rīgas pilī pārrunāta arī otrdien, 18. februārī, valdībā panāktā vienošanās no nākamā gada aizsardzības izdevumus palielināt līdz vismaz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta jeb par aptuveni 240 miljoniem eiro. Pēc amatpersonu teiktā, tas nozīmē izdevumu samazināšanu citās jomās un arī pašvaldību budžetu pārskatīšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
