Saeimā asas diskusijas par izdienas pensiju reformu – no opozīcijas izskan bažas par sasteigšanu

Saskaņā ar valdībā atbalstīto izdienas pensiju sistēmas reformu paredzēts celt gan izdienas vecumu, gan nepieciešamo stāžu. Un vienlaikus plānots samazināt gadu gaitā pieaugušo saņēmēju loku, saglabājot izdienas pensijas tikai darbiniekiem ar regulāru veselības vai dzīvības apdraudējumu. Izmaiņas plānots ieviest pakāpeniski no 2027. gada.

Kā skaidro reformas autori, izdevumi izdienas pensiju izmaksāšanai rada lielu slogu budžetam. Desmit gados tie pieauguši vairāk nekā divas reizes. Taču reformas galvenais mērķis ir centieni ieviest taisnīgāku regulējumu.

"Tas primārais uzstādījums tomēr izriet no nepieciešamības šo sistēmu salāgot, lai tā būtu taisnīga arī attiecībā pret vecuma pensiju saņēmējiem. Kā arī nodrošināt, lai šīs personas aktīvāk iesaistās darba tirgū," saka Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks.

Opozīcijas deputāti uzskata, ka reforma vēl jāuzlabo un lēmumu nevajadzētu pieņemt steidzamības kārtā kopā ar budžetu.

"Vai nepieciešams budžeta paketē dzīt cauri divos lasījumos? Vai tomēr nevajag kvalitatīvi, prognozējami izstrādāt un izdiskutēt trijos lasījumos," norāda Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS).

"Šis likums šobrīd ir izveidots pietiekami nekvalitatīvi un diezgan lineāri. Es liktu galdā šādi. Pirmkārt, trijos lasījumos un pilnībā lauzt šo te veco sistēmu. Un izveidot pilnīgi no jauna. Tas prasīs gadu. Būsim godīgi, tas prasīs gadu," norāda Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).

Norādot, ka reformai ir niecīga ietekme uz tuvāko gadu budžetu, arī valsts kontrolieris uzskata, ka Saeimai jādod vairāk laika galīgā lēmuma pieņemšanai. Jo valdībā apstiprinātais piedāvājums, viņaprāt, ir tikai neliels solis pareizajā virzienā.

"Netiek pielikts punkts šai sistēmai lai vai kā. Joprojām pastāvēs izdienas pensijas, no kurām daudzas valstis, tai skaitā mūsu kaimiņvalstis, atsakās un ne jau bez iemesla," norāda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Turpretī, kā uzsver tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, ir svarīgi reformu beidzot izkustināt no nulles punkta. Pretējā gadījumā nekādas izmaiņas, viņasprāt, vispār nebūtu iespējams iedzīvināt: "Redziet, tas tā bijis vairākas reizes. Mēs uzliekam lielu jautājumu uz politiskās skatuves, un es arī saku, tā ir tāda aizkariņu pavirināšana. Un tad, kad ir iebildumi, mēs to veram ciet. Šoreiz mēs to nevaram atļauties."

Arī koalīcijas deputāti ir pārliecināti, ka Saeimai šī reforma ir jāatbalsta kopā ar budžeta pieņemšanu, bet par tās uzlabošanu var lemt vēlāk.

"Es domāju, ka tas ir labs veids, kā šobrīd budžeta procesa ietvaros šo jautājumu nostiprināt. Un ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajām Saeimām šā vai tā pie tā jautājuma atkārtoti būs jāatgriežas. Un šis vismaz būs kā tāds labs signāls, ka tie pirmie soļi ir sperti un varētu palīdzēt arī turpmākus lēmumus pieņemt," saka ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

"Man liekas, tā ambīcija ir ļoti maza. Reformas beigas šobrīd ir tad, kad man būs simts gadu. Es domāju, mums vēl būs diskusija deputātu starpā, vai mums ir arī ambiciozāki piedāvājumi? Vai mēs es ejam tieši tādā veidā, kā šobrīd reforma ir piedāvāta," norāda Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša (JV).

Saeimas Budžeta komisija šodien vēl nepieņēma lēmumu, vai konceptuāli atbalstīt reformu. Balsojums plānots piektdien.