Saeima galīgajā lasījumā atbalsta "80/20" normu televīzijas kanālu klāstā

Iecere par televīzijas kanālu klāsta stingrāku regulējumu nāca no Rīgas pils. No Valsts prezidenta kancelejas sacītā izrietēja, ka šādi Latvija tikšot tuvināta Eiropas kultūrtelpai. Izskanēja konkrēts priekšlikums – vismaz 80% piedāvājuma pamatpakā jābūt latviešu un citās Eiropas Savienības (EA) valstu valodās.

Pārējiem kanāliem, galvenokārt runa par programmām krieviski, atvēlēt 20%.

"Ja cilvēks kaut ko vēlas papildus maksāt, tas ir, ko piedāvā pakalpojuma sniedzēji. Tā ir iespēja apzināties – es gribu skatīties – es nopērku," norāda Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.

Televīzijas piedāvājums parasti sastāv no pamatpakas. Par to iedzīvotāji maksā vienu summu. Klāt var piepirkt arī tematiskās, – sports, filmas, zinātnes kanāli.

Izmaiņas paredzētas attiecībā uz pamatpaku, kas sadalīta divās daļās – 80% un 20%. Krievu valodā raidošie kanāli pamatpakā nevarēs pārsniegt 20%.

Dažādu operatoru piedāvājums atšķiras, taču kopumā var teikt, ka daļu kanālu krievu valodā noteikti nāksies pārcelt uz tematiskajām, tātad papildu maksas pakām.

"Šajā gadījumā mēs neko neaizliedzam. Ja gribi skatīties, maksā. Vari skatīties kanālus, kādus gribi. Brīvā valstī dzīvojam, bet maksā tad vairāk," norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Šeit gan jāpiebilst, ka vairākums vienojās valodu neatstāt kā vienīgo sietu. Tāpat kanāls pēdējos trīs gadus nedrīkstēs būt sodīts, un jābūt caurskatāmai un tīrai īpašnieku struktūrai.

Ja runā tieši par šo sadaļu, gan nozarei, gan, piemēram, tirgus līderim iebildumu nav. Šaubas ir par rezultātu pēc būtības. Kanāli krievu valodā nepazūd, par tiem var nākties piemaksāt. Savukārt nemaksājot paliks paši pieprasītāki kanāli.

Biedrības "Par legālu saturu" izpilddirektore Dace Kotzeva norāda: "Es baidos, ka pamatpakā paliks tieši tie kanāli ar augstāko reitingu, kas ir tie Kremļa propagandas kanāli, savukārt tie kanāli, kas raida alternatīvu saturu Kremļa politikai, kā "Dozd", "Current Time" vai, piemēram, ukraiņu kanāli krievu valodā."

Savukārt "TET" Juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis pauž: "Likumdevējs pieņemot ir iecerējis sasniegt kaut kādu mērķi ar šiem grozījumiem. Un jārēķinās, ka būs daudz dažādu apstākļu, kuru dēļ šis regulējums īsti nestrādās un nesasniegs to mērķi, kuru likumdevējs ir iecerējis."

Pret izmaiņām balsoja opozīcijā esošā "Saskaņa", kuru vēlētājiem šis ir īpaši svarīgs jautājums. Viņuprāt, šī nav tuvošanās Eiropas kultūrtelpai. Šī ir vietējo iedzīvotāju šķelšana.

"Nekādu saliedētību, nekādu mieru sabiedrībā tas neveicinās," saka Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").

Bet Saeimas deputāte Ļubova Švecova ("Saskaņa") norāda: "Izskatās, ka šis likumprojekts ir rezervāts krievvalodīgai auditorijai, uz krievu valodā saturošu ziņu saņemšanu."

Vienlaikus viens no priekšlikumiem, kuru deputāti atbalstīja, var izrādīties neizpildāms. Runa ir par to, kā kanāli sakārtojas, kad tos ielādē televizorā.

Ar savu balsojumu deputāti operatoriem secību arī liek veidot pēc principa "80/20". Proti, kanāli krievu valodā – rindas beigās.

Kā TV3 Ziņām skaidro "TET" pārstāvis, šo prasību var īstenot tikai daļēji. Piemēram, dekoderos, kur algoritmu iestata uzņēmums. "Veids, kā televizors ielasīs šos te kanālus, kādā secībā, ir atkarīgs no ražotāja tehniskajiem iestatījumiem, un mēs tur varam izstiepties vai sarauties, mēs tur neko nevaram darīt," saka Meisītis.

Pieņemto grozījumu īstenošanai teleoperatoriem dots gads. Taču nozare jau tagad liek noprast, ka, ļoti iespējams, pieņemtos grozījumus nāksies labot.