Saeima sāk rudens sesiju; Levits mudina deputātus steidzami risināt vairākus jautājumus

Ceturtdien, 5. septembrī, Saeimas rudens sesijas atklāšanā uzrunājot parlamentāriešus, Levits vērsa uzmanību vairākiem jautājumiem, kam nepieciešams konceptuāls un samērā steidzams risinājums. Levits sagaida, ka viņa akcentētie jautājumi patiešām nonāks Saeimas izlemšanā pēc būtības un pēc nepilna gada, pavasara sesijas noslēguma sēdē, kopīgi varētu konstatēt, ka šīs lietas tad jau būs sakārtotas.

Levits uzsvēra, ka, pirmkārt, patlaban ir izšķiroši svarīgs brīdis mediju telpas sakārtošanai, mediju pārvaldības modeļa un finansiālā atbalsta sistēmas maiņai. Vilcināties un tūļāties ilgāk vairs nedrīkst. Funkcionējošas mediju telpas nodrošināšana ir konstitucionāls uzdevums, ko Satversme uzdod Saeimai un valdībai. "Demokrātija mūsu valstī ir atkarīga no stipras informatīvās telpas, tādēļ šim jautājumam ir jābūt prioritāram Saeimas un valdības dienaskārtībā," uzsvēra prezidents.

Lai panāktu caurspīdīgu un labos pārvaldības principos balstītu sabiedrisko mediju pārraudzību, strauji jāvirzās uz priekšu ar jauna, speciāla Sabiedrisko mediju likuma pieņemšanu. Viņaprāt, likumā skaidri jābūt definētiem mehānismiem, kas veicina sabiedrisko mediju kvalitāti un kas nodrošina pastāvīgu finansējumu neatkarīgi no politiskās situācijas valstī. Tāpat likumam jāsekmē pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanā.

Tāpat, lai sabiedriskie mediju varētu darboties kaut vai tikai līdzšinējā apjomā, ir jānodrošina kompensācija par to iziešanu no reklāmas tirgus, pauda Levits.

Otrkārt, nepieciešams veikt uzlabojumus, kas sekmētu aktīvas un inovatīvas politiskās partijas. Ir jāpalielina politisko partiju finansējums no valsts budžeta, lai mazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm un veicinātu partiju darbību atbilstoši parlamentārās demokrātijas vajadzībām. No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi, pārliecināts Levits.

Ministru kabineta rīcības plānā paredzēts likuma grozījums, lai palielinātu valsts finansējumu politiskajām partijām līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, no kā tas patlaban ievērojami atpaliek un ir teju desmit reizes mazāks nekā mūsu kaimiņvalstīs. Šie līdzekļi, kas nebūt nav lieli, jāieplāno jau šajā budžetā, uzsvēra amatpersona.

Valsts prezidents uzskata, ka valsts finansējuma politiskajām partijām palielināšana vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim sekmēs demokrātijas attīstību Latvijā.

Treškārt, Saeimai un valdībai kopīgi ir jāmeklē risinājumi augstākās izglītības un zinātnes izaugsmei, uzskata Levits, piebilstot, ka valstij ir jāspēj izveidot izcilu un tālredzīgu augstākās izglītības sistēmu, kas sekmētu zinātni, inovācijas un ekonomiku.

Sasniedzamais mērķis visiem ir skaidrs – nepieciešams paaugstināt universitāšu izcilības līmeni, palielināt Latvijas universitāšu, to mācībspēku un absolventu starptautisko konkurētspēju un sekmēt mūsu zinātnieku arvien plašāku iesaisti starptautiskos un Eiropas līmeņa projektos un zinātnes attīstībā, uzskaitīja prezidents.

Levits uzsvēra, ka likumdošanas ceļā ir jāatrisina jautājumi par augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļiem un finansējumu, kā arī pētniecības un izglītības sasaisti, kas veicinātu inovāciju plašāku ieviešanu mūsu tautsaimniecībā. "Vienlaikus būtiska ir arī humanitāro un sociālo zinātņu veicināšana, kas ietekmē sabiedrības garīgo vidi," piekodināja amatpersona.

Ceturtkārt, nepieciešami kompleksi risinājumi ekonomisko noziegumu apkarošanā. Levits sacīja, ka valdības apspriestie un sagatavotie risinājumi to noziegumu apkarošanā, kas saistīti ar finanšu pasauli, ir soļi pareizajā virzienā, un svarīgi, lai Saeima šos priekšlikumus atbalsta pēc iespējas ātrāk.

Saeimai vajadzētu pievērst uzmanību procesuālo likumu pilnveidošanai, lai nebūtu iespējams novilcināt procesa gaitu un vilkt garumā tiesvedības. Tāpat valdībai un Saeimai vajadzētu pievērst nopietnu uzmanību tiesībsargājošo institūciju nodrošinājumam un izmeklēšanas kvalitātei.

Piektkārt, nepieciešams atbalstīt un stiprināt Saeimu tās likumdošanas darbā, lai Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta mūsdienās nepieciešamā likumu kvalitāte un likumdošanas darbs būtu vērsts uz valsts ilgtspēju. Pēc Levita domām, būtu jāapsver iespēja izveidot neatkarīgu Valsts padomi, kas varētu ienest modernu un jauna līmeņa kvalitāti tieši likumdošanas procesā.

Levits stāstīja, ka Valsts padome sniegtu atbalstu valdībai un arī Saeimai likumprojektu sagatavošanā pirms to pieņemšanas, palīdzot novērst antikonstitucionalitātes riskus un piedāvājot risinājumus valsts ilgtspējīgai attīstībai. Svarīgi, ka valdībai un Saeimai būs pieejams izvērtējums no dažādu sociālo zinātņu perspektīvas, meklējot starpdisciplinārus risinājumus sarežģītām problēmām. Lai sekmētu diskusijas par Valsts padomes izveidošanu, Levits mudināja jau tuvākajā laikā strādāt kopīgās konferencēs, lai izvērtētu Valsts padomes iespējamo struktūru un funkcijas.

"Es šodienas uzrunā esmu pieminējis tikai dažus, manuprāt, svarīgus un steidzami risināmus jautājumus, kam nepieciešama Saeimas aktīva iesaistīšanās," secinājis Levits.

Levits uzsvēra, ka Saeimas uzdevumi ir lieli – teritoriālā reforma, skolu reforma, veselības reforma, demogrāfijas jautājumi, kas steidzīgi jāuzņem politiskajā darba kārtībā, diasporas un reemigrācija jautājumi un daudzi citi stratēģiski uzdevumi, kuru risināšanu no Saeimas gaida sabiedrība.

Valsts prezidents akcentēja, ka šo darba cēlienu vajadzētu sākt ar laikus pieņemtu valsts budžetu. Koalīcijas partijām būs jāatrod kompromisi, lai Saeima varētu budžetu apspriest un pieņemt. "Partiju politiskais briedums un kultūra parādīsies tieši viņu spējā atrast kopīgu risinājumu sabiedrības interesēs," teica Levits.