Saeima sākusi darbu pie regulējuma mākslīgā intelekta izmantošanai politiskajā aģitācijā
Saeima sākusi veidot regulējumu par mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, ko rosinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pirmdien deputāti uzklausīja nozares ekspertus, kuri atzina, ka problēma pastāv. Bet vēl nav receptes, kā efektīvi cīnīties pret mākslīgā intelekta negodprātīgu izmantošanu politiskajās kampaņās. Deputāti par to cer tikt skaidrībā līdz gada beigām.
Saeima konceptuāli, pirmajā lasījumā, jau atbalstījusi Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātās likuma izmaiņas, paredzot pienākumu skaidri norādīt, ja politiskajā aģitācijā izmantots mākslīgai intelekts.
Taču nozares eksperti uzsver, ka tādā gadījumā nāktos marķēt visus aģitācijas materiālus, jo mākslīgā intelekta rīkus izmanto ļoti plaši, piemēram, lai uzlabotu attēla kvalitāti. Profesionāļu ieskatā būtu jāvienojas par tādu regulējumu, kas vērstos pret mākslīgā intelekta izmantošanu vēlētāju maldināšanai un rezultātu negodīgai ietekmēšanai.
"Visinteresantākais jau ir šajā mākslīgajā intelektā izdarīt to, ko nedrīkst. Tajā jau ir tas azarts, ka tu izdari to piecas minūtes pirms un skaties, kā tu pagriez pasauli kājām gaisā. Tajā jau ir visa tā esence un radošums."
"Noteikti piekrītot kolēģiem no reklāmas nozares, ja tiks marķēts pilnīgi viss, tad mērķis netiks sasniegts. Tāds mērķis arī nekad nav bijis. Bet doma ir bijusi tāda, ka tajos gadījumos, kad vēlētājam ir svarīgi zināt, ka viņam pretī ir mākslīgā intelekta sistēma, viņš to zina. Bet tajā gadījumā, kad plakātam ir uzlabotas krāsas ar kādu speciālu programmu, viņš to var arī nezināt, un tas nav tik svarīgi."
Politoloģe Iveta Kažoka vērš uzmanību, ka vēl jātiek skaidrībā arī par to, kā nošķirt administratīvi un krimināli sodāmus pārkāpumus.
"Piemēram, kad kandidāts izplata par sevi dziļviltojumu, bet vēlētājs īsti nezina, ka tā nav patiesa informācija, bet vienlaikus tā nav nekāda arī dramatiska informācija, šādā gadījumā par to vajadzētu būt administratīvajai atbildībai. Tas nav tā, ka pēkšņi tiek izveidots prezidenta tēls, kas tā kā saka "balsojiet par šo kandidātu!", kas ir daudz kaitīgāk un kur ir jābūt arī kriminālām sankcijām."
Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka vissvarīgākais ir nepieļaut ārvalstu iejaukšanos Latvijas vēlēšanu norisē.
"Krievu valodā krievu vēlētājam "Vladimirs Vladimorovičs Putins" piezvanīs pats personīgi, lai pateiktu, kā nevajag darīt Latvijā. Un kā mēs to atpazīsim, un kā mēs pret to cīnīsimies? Šādi telefona boti, kas strādātu pirms vēlēšanām. Trīs dienas pirms vēlēšanām tas ieslēdzas, paņem ielādē simts tūkstošus telefona numuru, un tas viņus visus apstrādā. Un tas strādā vienlaicīgi, tas nenogurst."
Kā vērsties pret mākslīgā intelekta negodprātīgu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā skaidrības pagaidām nav, un vēl gaidāmas plašas diskusijas.
"Mēs gribam pieņemt likumu, tāpēc mēs sadarbojamies ar profesionāļiem, ar reklāmas aģentūrām, lai nebūtu tā, ka mēs pieņemam likumu un pēc tam mums stāsta, ka tas ir juridiskais brāķis."
Kā norāda komisijas vadītājs, vienošanās par jauno regulējumu būtu jāpanāk līdz gada beigām, lai tas būtu spēkā pirms pašvaldību vēlēšanām, kas norisināsies nākamā gada vasarā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
