Satiksmes ministrs: SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" plānots pievienot VAS "Latvijas dzelzceļam"
Saeima dodas ilgstošā vasaras atvaļinājumā. Neizlemti palikuši jautājumi par Rēzeknes domes atlaišanu, izmaiņām nodokļos, kur ņemt finansējumu dārgajam "Rail Baltica" projektam. Arī daudzi no medijiem vasarā šai laikā dodas atpūtā un tāpēc politiski bieži tiek izvēlēts mierīgāks laiks, lai izziņotu nepopulārus, taču visu sabiedrību skarošus lēmumus.
Skandalozā PVN likmes celšana
Pēc 9 mēnešu darba Ministru prezidente Evika Siliņa Saeimai šonedēļ atskaitījās par paveikto. Ikgadējā ziņojumā premjeri parasti ietver arī gaidāmos būtiskos darbus. Stundu garajā runā Evika Siļina ne ar vārdu neminēja nodokļu reformu. To darba grupa ar politiķiem un lobiju organizācijām iesāka vēl Krišjāņa Kariņa valdības laikā. Reforma ir ilgi gaidīta un uzņēmēji cerēja, ka tā atvieglos darba spēka nodokļu slogu. Svarīgi pārmaiņas būtu ieviest jau nākamā gada budžetā. Taču sabiedrība ar reformu, ko īstenos, nav iepazīstināta. Politiķi solīja to izdarīt pirms Jāņiem.
"Mēs vakar darba grupā vienojāmies jau par gala ziņojuma struktūru un plānojam, ka starp 20. un 22. jūniju šis ziņojums kļūs publisks," 19. maijā norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Divas dienas pirms Eiroparlamenta vēlēšanām politisku viļņošanos izraisīja finanšu ministra izteikumi, ka par vienu procentpunktu varētu tikt celta PVN likme. Tā kāpināšana esot nepieciešama, lai finansētu pieaugošos tēriņus aizsardzībai. Premjere Siliņa tās sauca par spekulācijām, sakot, ka no Ašeradena sagaida budžetu, kas netiek veidots uz cilvēku rēķina un nepasliktina ekonomisko situāciju. Arī abi pārējie koalīcijas partneri steidza norobežoties no Ašeradena izteikumiem. TV3 ziņām gan izdevās iegūt arī viedokli, ka neoficiāli PVN likmes celšana tomēr koalīcijā ir tikusi apspriesta.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) TV3 Ziņām noliedza jebkādas sarunas par PVN celšanu. Tomēr Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (P) apgalvoja, ka diskusija koalīcijā esot bijusi.
"Faktiski sabiedriskā doma jau lēnām tiek gatavota tam, ka kaut kādiem pasākumiem ir jābūt ne pārāk patīkamiem, un pat ļoti sāpīgiem."
Politologi uzskata, ka valsts maka turētājam Ašeradenam vislabāk ir zināma situācija par to, kā pildās vai pareizāk nepildās budžets. Tas bijis saplānots pārāk optimistiski.
"Ja tomēr izrādās, ka nav vienošanās ne tikai valdībā kopumā, bet arī "Jaunajā Vienotībā" par to, ko tālāk darīt, tad situācija ir sliktāka. Tad ir jautājums par to, kā šāda valdība var turpmāk pastāvēt."
Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite darba nedēļas izskaņā nāca klajā ar ziņu, ka finanšu ministrija trešdien paziņojusi, ka nodokļu sistēmas izmaiņu grupa aptur darbu pie nodokļu reformas. Nav skaidrs, kas nedēļas laikā noticis tāds, ka vējā ir divu gadu darbs. Ministrija argumentējusi, ka budžeta ieņēmumi esot tik švaki, ka tikšot gaidīti labāki laiki.
Milzu sadārdzinājums gadsimta projektā "Rail Baltica"
Vēl vairāk nezināmo ir, kas tālāk notiks ar vērienīgo ātrvilciena trases "Rail Baltica" būvniecību. Beidzot arī projekta ieviesēji oficiāli nosaukuši pirmā posma izmaksas. Tas ir četras reizes dārgāk par plānoto. Kaut valdība otrdien vienojās, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai jāiet cauri galvaspilsētai, jautājumi par to, kur ņemt naudu kaut vai iesāktajiem darbiem – Centrālās stacijas pabeigšanai un stacijai lidostā "Rīga", atlikti par vairākiem mēnešiem.
"Tas, ko es varu pateikt no savas puses, "Rail Baltica pašplūsma" ir beigusies. Man patiešām ir jautājumi, kā Tāla Linkaiša laikā tā varēja būt, ka valdība netika informēta par to, ko patiešām satiksmes ministrija plāno darīt. Ir skaidrs, ka tāda veida pārvaldība, kāda ir īstenota līdz šim, arī no satiksmes ministrijas puses, nav pieņemama. Un tie cilvēki, kuri gan "RB Rail", gan "Eiropas dzelzceļa līnijās" šo gadu laikā saņēma desmitiem miljonu eiro, noteikti ir atbildīgi par to, kā viņi ir īstenojuši šo projektu."
Dažādos līmeņos turpinās vainīgo meklēšana par milzu sadārdzinājumu šajā gadsimta projektā. Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude par "Rail Baltic" ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbībām.
"Šobrīd tiešām ir tāds izbrīna, varbūt pat izmisuma pārvarēšanas posms. Kurš ir nedaudz jocīgs, ņemot vērā to, ka viens no "Rail Baltica" stratēģiem Kaspars Briškens nu jau kādu pusgadu ir satiksmes ministrs. Tāpēc pilnīgi izlikties, ka nekas nav bijis zināms un neviens neko nav sapratis, arī ir divkosīgi."
Bet es nešaubos, ka ir virkne ministru, virkne partiju politiķu, kuri patiešām tikai tādā virsrakstu līmenī zināja, kas tajā "Rail Baltica" notiek.
"Nekā personīga" kļuvis zināms par vēl kādām iecerētām būtiskām pārmaiņām saistībā ar "Rail Baltica", par ko politiķi līdz šim klusēja. Projekta nacionālo ieviesēju SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" plāno apvienot ar valsts uzņēmumu "Latvijas dzelzceļš". Satiksmes ministrs Kaspars Briškens intervijā uzsver, ka tas atrisināšot interešu konfliktu. Jo šobrīd kopuzņēmums "RB Rail" pats uzrauga savu akcionāru – kompāniju "Eiropas dzelzceļa līnijas" .
Apvienošanas gadījumā "Latvijas dzelzceļš" ilgtermiņā kļūtu par "Rail Baltica" centrālo infrastruktūras uzturētāju .
"Mūsu piedāvātais risinājums, ko mēs virzīsim arī plašākai diskusijai ir, ka SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" tiek integrētas kopīgajā Latvijas dzelzceļa saimniecībā, attiecīgi tiek pievienots "Latvijas Dzelzceļam". Attiecīgi mums ir viena dzelzceļa sistēma Latvijā. Nevis divas savstarpēji izolētas sistēmas. Tie laiki ir beigušies. Arī Latvijas dzelzceļa ilggadējā orientācija uz austrumiem un mazliet austrumnieciskāka mentalitāte uz austrumiem ir beigusies."
Apvienošana nav vērtēta starptautiski un tai ir vairāki riski.
Nauda šim projektam dota arī militāro kravu ātrākai piegādei no Eiropas uz Baltiju. Taču "Nekā personīga" vēl martā ziņoja, ka "Latvijas dzelzceļš" turpina iepirkt sakaru sistēmas no Krievijas firmām, kas sadarbojas ar iekšlietu un drošības struktūrām. Tas agresorvalstij ļauj sekot tam, kas notiek uz mūsu sliežu ceļiem. Valsts dzelzceļa sistēmas saimniekam nav arī daudz speciālistu, kuri pārvaldītu citu valodu bez latviešu un krievu." Latvijas dzelzceļam" ir arī ilgstošas finanšu problēmas. Tomēr izmaiņas ir sākušās un notiek pārbīdes "Latvijas dzelzceļa" vadībā. Uz jaunizbūvētās pasažieru vilciena stacijas "Bērnu slimnīca" atklāšanu satiksmes ministrs ieradās kopā ar Rinaldu Pļavnieku, tomēr līdzšinējais "Latvijas dzelzceļa" šefs no pirmdienas pazemināts amatā.
"Var jau vērtēt to, kā pazeminājumu, bet Rinalda kungs paliek LDZ valdē. Tie uzdevumi no satiksmes ministrijas perspektīvas ir pilnīgi skaidri. Mēs virzāmies uz šo dzelzceļa sistēmas integrāciju," sacīja Briškens.
Nesmukumi ar Kariņa specreisiem
Maija beigās premjere Siliņa saņēmusi dienesta pārbaudes ziņojumu par to, kurš atbildīgs par premjera Krišjāņa Kariņa pasūtītajiem specavioreisiem. Tomēr tas noslepenots. Un disciplinārlieta pret valsts galveno ierēdni Jāni Citskovski pagarināta līdz 9.jūlijam. Uz vasaras vidu atstātais gala slēdziens var būt Citskovskim nelabvēlīgs. Vienlaikus Citskovskis norādījis, ka atbildība par Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas ekspremjera tā laika biroja vadītājam Jānim Patmalniekam, kurš līdz skandāla sākumam bija arī premjeres Evikas Siliņas parlamentārais sekretārs.
"Es nešaubos, ka šim te gala ziņojumam vajadzētu būt ļoti labi pamatotam. Jo runa tomēr ir par valsts pirmā ierēdņa atbrīvošanu no amata vai vismaz atbildību. Nav nekādu šaubu par to, ka Citskovskis pārsūdzēs tiesā jebkādas nopietnas sankcijas, kuras turklāt varētu apdraudēt viņa tālāko karjeru valsts pārvaldē. Bet skaidrs ir tas, ka kaut kāds politisks nesmukums tur nāks arī pār "Jauno Vienotību" varbūt pat mazāk, bet noteikti pār Krišjāni Kariņu un arī pār Jāni Patmalnieku, kurš bija premjera biroja vadītājs."
"Cerams, žurnālistiem būs pieeja tiem izmeklēšanas pārbaudes materiāliem. Lai pēc tiem arī spriestu, vai tas laiks ir bijis objektīvi vajadzīgs vai tur varēja arī ātrāk, bet politisku vai citu iemeslu dēļ kāds gaidīja uz mierīgāku brīdi. Bet tad tā būtu bezatbildīga rīcība, jo Valsts kancelejai ir vajadzīga vadība."
Man šobrīd šķiet, ka ne tik svarīgs ir šis disciplinārkomisijas slēdziens, cik prokuratūras un KNAB slēdzieni attiecībā uz to, vai ir noticis Krimināllikuma pārkāpums. Atceros ģenerālprokurors teica, ka tie lēmumi būs ātri.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
