Savdabīgi izaicinājumi un kaķu intervijas. Kā politiķi sociālajos tīklos "zvejo" balsis?
Kamēr savu balsi par kādu no partijām varēs atdot vēl arī piektdien un, protams, vēlēšanu dienā – sestdien, no piektdienas noslēdzas vēlēšanu aģitācijas periods. KNAB apkopotā informācija liecina, ka partijas līdz šim sevis reklamēšanā izlietojušas vairāk nekā divus miljonus eiro.
Eksperti vērtē, ka šogad gan nekādu lielu pārsteigumu partiju aktivitātēs nav bijis, taču izteikti liels uzsvars likts uz aģitēšanu digitālajā vidē.
Noslēdzoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu aģitācijas periodam, TV3 Ziņas vērtēja, kādos veidos partijas sevi reklamējušas, un vai ar to būs izdevies sasniegt savus vēlētājus.
Vides reklāmas, bukleti, radio džingli un tikšanās ar vēlētājiem klātienē. Tas viss, protams, arī šogad ir bijis veids, kā partijas mēģinājušas aģitēt sev par labu. Ekspertus gan nekas no tā šogad nav pārsteidzis, visos materiālos dominē jau ierastās smaidošas partiju lokomotīvju sejas, kuras labākajā gadījumā papildina kāds sauklis.
Politologs, SIA "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis norāda: "Viena no tām problēmām ir, ka šajās vēlēšanās matemātika strādā par sliktu otrajam numuram sarakstā. Lai dabūtu vienu mandātu, tie ir 5%, lai dabūtu divus, tie nav 10%, tie ir jau ap 18%."
Pavisam cita aina jau sociālajos medijos, kur aģitācija ir īpaši raiba, un šajā vidē cīņā par balsīm jau iesaistās ne tikai pirmie numuri. "Facebook", "Instagram", "TikTok" – šīs ir platformas, kurās daudzas partijas visaktīvāk cenšas atrast savus vēlētājus.
Sociālie tīkli ir tā jaunā televīzija. TV ir izņemts no kampaņām, un līdz ar to sociālie tīkli ir kļuvuši par to jauno televīziju. Bet pārējie instrumenti arī vēl nav zaudējuši. Tāpēc es pieminēju radio, ir avīzes, kas liek domāt, ka pārējie instrumenti arī vēl ir svarīgi.
Sociālajās platformās partiju un kandidātu pieejas dažādas, sākot ar pavisam vienkāršiem aicinājumiem balsot tieši par viņiem, argumentējot, kādēļ, līdz pat savdabīgiem izaicinājumiem un kaķu intervijām.
Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa norāda: "Mani personīgi pārsteidz tas, kā deputātu kandidāti, iespējams, zvejojot jaunās paaudzes balsis, tās izpausmes "TikTok" ir ļoti neadekvātas. Un man liekas, ka jaunieši ir pietiekami saprātīgi un kritiski domājoši, ka viņi iesmej par to visu. Bet nu mēs nezinām, varbūt tas ir tas veids, kā iespiesties viņu atmiņā, tajā brīdī, kad viņiem būs jāiet balsot."
Protams, neizpaliek arī savstarpēji apvainojumi – aicinājumi nevis balsot par sevi, bet nebalsot par, iespējams, ciešākajiem konkurentiem.
"Pretmotivācija dažkārt ir jaudīgāka par motivāciju. Tu rēķini, ja tas cilvēks nebalsos ne par to, ne to, tad es būšu tā gala izvēle, par ko viņš balsos. Tā ir tā filozofija," saka Rajevskis.
Tieši sociālajos tīklos notiek arī aktīvākā cīņa par krievvalodīgo balsīm – ja citur aģitācija krieviski aizliegta, digitālajā vidē viss turpinās. Vai visi iepriekšminētie centieni būs nesuši kādus rezultātus un šajās vēlēšanās iedzīvotāji pie balsošanas urnām dosies aktīvāk nekā pirms pieciem gadiem, eksperti gan aizvien apšauba, pieļaujot, ka arī šogad pie urnām dosies aptuveni tikpat iedzīvotāju, cik pirms pieciem gadiem, kad savu izvēli izdarīja nedaudz virs 33% balsstiesīgo.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
