Siliņa: Dotie solījumi gan Ukrainai, gan starptautiskajām organizācijām un valstīm jāpilda

Nākamnedēļ notiks Eiropadomes sēde, kurā Eiropas Savienības (ES) līderi pievērsīsies jaunākajām norisēm saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un ES atbalsta Ukrainai un tās iedzīvotājiem turpināšanu.

Siliņa pieļāva, ka diskusijas būs sarežģītas, jo Eiropas valstu vadītājiem būs jāturpina pārskatīt daudzgadu finanšu shēma, kurā ir iekļauts finansējums 50 miljardu eiro apmērā Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam.

"Mērot temperatūru, Eiropas līderiem ir dažādi argumenti, taču līdz šim Eiropa ir spējusi vienoties. Ja ir vajadzīga jauna stratēģija, mēs par to varam runāt vēlāk, taču iepriekš dotie solījumi gan Ukrainai, gan citām starptautiskajām organizācijām un valstīm ir jāpilda," pauda ministru prezidente.

Viņa norādīja, ka Eiropadomē gaidāmas sarunas par ES paplašināšanu un Ukrainas iestāšanos blokā. Pēc Siliņas paustā, tās būs diskusijas ne mēneša, bet nākamo gadu garumā. Viņas ieskatā, Eiropas valstīm ir jādodas uz priekšu, lai neatstātu "pelēkajā zonā" valstis, kuras faktiski ir Eiropā, un nepakļautu tās vēl lielākai Krievijas ietekmei, apdraudot Eiropas drošības un ārējās politikas intereses.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija 20.jūnijā ierosināja izveidot īpašu Ukrainas mehānismu, kura budžets laikposmam no 2024. gada līdz 2027. gadam būtu līdz pat 50 miljardiem eiro dotāciju un aizdevumu veidā.

Paredzēts, ka mehānisms aizstās divpusējo atbalstu, ko ES pašlaik sniedz ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu "Eiropa pasaulē" un instrumentu "Makrofinansiālā palīdzība +", kura budžets ir 18 miljardi eiro un kura darbība beigsies 2023. gada beigās.