Situācija Ukrainas frontē ir Rietumvalstu neizdarības rezultāts, pauž eksperti "Rīgas konferencē"
Neapskaužamā situācija Ukrainas frontē ir arī Rietumvalstu neizdarības rezultāts, tā piektdien, 18. oktobrī, starptautiskajā "Rīgas konferencē" sprieda ārpolitikas eksperti. ASV valsts sekretāra palīgs Džeimss O’Braiens intervijā TV3 pauda – Rietumiem jādara viss iespējamais, lai Ukraina šo gadu noslēgtu, uz ienaidnieku raugoties no spēka pozīcijām. Taču daudz ko var ietekmēt prezidenta vēlēšanu iznākums Amerikas Savienotajās Valstīs.
"Rīgas konferencē", kas pulcē vairākus simtus augsta līmeņa amatpersonas, ārlietu un drošības ekspertus, dienaskārtības augšgalā Krievijas sāktais karš Ukrainā. Kā arī no tā izrietošais apdraudējums visai Eiropai. Diskusijas caurvij viens vēstījums – jādara viss, lai Ukraina uzvarētu kaujaslaukā. Vienlaikus Eiropai jābūt gatavai aizsargāt arī pašai sevi.
"Karš Eiropas kontinentā atkal ir realitāte, un mums ir jāmaina pieeja tam. Mums ir jāstiprina Eiropas aizsardzības kapacitāte un militārā industrija. Mēs skaidri redzam, ka Krievija ir uzlikusi visu savu ekonomiku uz kara sliedēm. Visas indikācijas liecina, ka viņi gatavojas ilgam karam, un mums ir jābūt spējīgiem aizsargāt sevi, stiprinot militāro industriju, mobilitāti."
Rīgā ieradies arī ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas un Eirāzijas jautājumos – Džeimss O’Braiens. Viņš TV3 Ziņām pauda, ka galvenais ir panākt Rietumos ātru lēmumu pieņemšanu. Tas, kā Ukraina noslēgs šo gadu frontē, var ietekmēt turpmāko kara gaitu un drošības situāciju kopumā.
"Prezidents Baidens ir skaidri pateicis – mēs gribam, lai Ukraina uzvar. Lai tas notiktu, galvenais ir, lai Ukraina šo gadu noslēgtu kā spēcīga valsts, un tāda, kas gatava cīnīties 2025. gadā. Kam ir jānotiek? Mums ir jābūt drošiem, ka Ukrainai ir nepieciešamie finanšu līdzekļi. Otrs – Ukrainai ir nepieciešama munīcija. Mums ir jādara viss, lai militārās piegādes, lādiņi gan no Eiropas, gan Amerikas notiek ātri. Trešais ir mobilizācija, Ukrainai kaujas laukā ir nepieciešams vairāk sagatavotu karavīru, tam arī ir vajadzīga visu mūsu palīdzība."
Lai gan Zelenska Uzvaras plāns nav guvis skaidru atbalstu nedz Amerikā, nedz Eiropā, O’Braiens pauda, ka ASV iestājas un iestāsies par to, ka tikai Ukraina var izlemt, kā šim karam jābeidzas.
"Mēs to esam teikuši no paša sākuma. Šis karš ir Ukrainā, un Ukrainai ir jāizlemj, kā to izbeigt. Un šis Uzvaras plāns ir apsveicams mērķis no Ukrainas ar vēlmi izbeigt šo karu ar Ukrainas uzvaru. Ir daudz nezināmo, mēs ejam tam cauri. Šobrīd mums ir galvenais uzdevums pabeigt šo gadu no spēka pozīcijām un būt gataviem 2025. gadam."
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts tikmēr pauž, ka patlaban situācija ir nonākusi gaidīšanas režīmā – ar skatu vērstu uz ASV vēlēšanām. Tās arī noteiks turpmāko drošības situāciju kā Ukrainā, tā arī visā
"Tas pamata jautājums būs noturēt ASV atbalstu Ukrainai nopietnā līmenī, bruņojuma atbalstu un politisko atbalstu. Svarīgi, lai ASV politika būtu ar ļoti racionālu redzējumu par to, kas ir Krievija un kādi ir tie reālie iemesli, ar kādiem viņi nāk uz jebkurām sarunām."
Rīgas konferencē vairākkārt izskanējis, ka šī brīža situācija frontē un bažas par turpmāko lielā mērā ir pašu Rietumu neizdarības rezultāts.
"Te ne tik daudz runā par Zelenska Uzvaras plānu, cik par to, ka iemesls, kāpēc Ukrainai iet joprojām grūti, ir meklējams Rietumos un Rietumu atbalstā, nevis Ukrainā. Un ar to arī atšķiras šī mūsu reģiona konference, ka esam gatavi skarbāk paši uz sevi paskatīties. Un arī skarbi pateikt, ka tā ir mūsu kā Rietumu vaina, ka šī situācija Ukrainā ir tik neapskaužama."
Par to, ka mūsu visu drošība ir atkarīga no situācijas Ukrainā, domstarpību nav. Bijušais Latvijas vēstnieks ANO pauda, ka līdztekus dažāda veida palīdzībai Ukrainai, vienlīdz svarīgi Latvijai būt Ukrainas balsij starptautiskajās organizācijās. Proti, lai Ukrainas jautājums netiktu paslaucīts zem paklāja. Tostarp arī pie plaši kritizētā ANO galda Ņujorkā.
"Darīt visu iespējamo, lai Ukraina varētu atgūt teritorijas un saglabātu savu suverenitāti un spēju lemt savu nākotni. Mēs to redzam ES un NATO. Mums ir pilnīgi skaidrs, ko vēlas panākt Ukrainas prezidents. Ka miers ir taisnīgs, garantē Ukrainas drošību, ka tas nav pamiers vai atelpa, ko Krievija var izmantot nākamajiem uzbrukumiem."
Pildegovičs norāda, ka dalība ANO drošības padomē ir ļoti svarīga, lai pie diplomātiskā galda Ņujorkā būtu viena valsts, kas dara visu, panākot Ukrainas jautājuma iekļaušanu dienaskārtībā. "Domāju, ka tieši šajā vēstures posmā tieši Baltijas valstu balsīm ir liela nozīme," tā uzskata Pildegovičs. "Globālie demokrāti uz lielvalstu demaršiem raugās ar lielu piesardzību."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
