"SPA centram nav nekāda sakara ar finanšu krīzi," Bartaševičs komentē VARAM ministra apgalvojumus

Pagājušajā nedēļā Latvijas Radio vēstīja, ka Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, proti, šā gada izdevumiem tai pietrūkst aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība uzdevusi astoņām tās iestādēm samazināt štata vietas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Māris Sprindžuks (AS) šajā sakarā apgalvojis, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina – Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, lūgts komentēt ministra apgalvojumus, "’tv3.lv’’ uzsver: "’Centram nav nekāda sakara ar krīzes situāciju, jo tas ir atsevišķs projekts. Tam ir finansējums no struktūrfondu puses, arī valsts un pašvaldības puses. Mēs arī esam ņēmuši kredītus.’’

Viņš norāda, ka to gluži nevar saukt par iepriekš neparedzamu gadījumu, taču visiem zināms – pagājušā gadā visi resursi, kurus izmanto būvniecībā, tostarp materiāli, energoresursi utt., sadārdzinājās. Tas novedis vairākus objektus – ne tikai Rēzeknes, bet arī valsts un citu pašvaldību – pie kopēja sadārdzinājuma, kas domei tagad ir jāsedz, jo citādi projektu nebūs iespējams pabeigt.

Bartaševičs skaidro, ka šajā situācijā ir divi izejas varianti: atteikties no projekta un naudas līdzekļiem, atstājot objektu pa pusei pabeigtu, vai tomēr turpināt būvniecību, piešķirot nepieciešamo papildu finansējumu, ko ir iespējams izdarīt, "’nepārkāpjot likumus un normatīvos aktus’’.

"’Tas jāizdara obligāti, citādi struktūrfondā piešķirtos 5 miljonus eiro [projekta būvniecībai] varam pazaudēt, kas nav mūsu interesēs,’’ akcentē Rēzeknes mērs.

Viņš norāda, ka projekta realizācija paredzētu jaunas darba vietas, arī investīcijas pilsētā, kuras veiks privātās kompānijas, blakus centram uzbūvējot viesnīcu, kā iepriekš paredzējusi pašvaldība. Tāpat centra darbību nodrošināšot privātais operators.

Aleksandrs Bartaševičs

Rēzeknes domes priekšsēdētājs, "Kopā Latvijai"

"’Ideja ir pilnīgi realizējama. Vienkārši vajag nevis krist panikā, bet turpināt iesākto darbu un necelt ažiotāžu par šo situāciju. Uzskatu, ka tā tomēr ir nevajadzīga ažiotāža, kas var kaitēt šim projektam."

Bartaševičs pastāsta, ka pašvaldībai šobrīd pietrūkst naudas darbinieku atalgojumam, bet šo jautājumu dome mēģina risināt, samazinot "’kārtējos izdevumus’’. Savukārt, kas attiecas uz projektiem – tiem ir savi noteikumi. Rēzeknes mēra ieskatā pareizais ejamais ceļš ir nevis nobīties un apstādināt būvniecību, bet gan pabeigt rekreācijas centru, jo no tā iespējams saņemt pozitīvu rezultātu.

"’Par to mēs runāsim ar Finanšu ministrijas (FM) speciālistiem. Domāju, ka varēsim piedāvāt risinājumus šai situācijai, kurus apstiprinās arī FM,’’ teic Bartaševičs, vēlreiz uzsverot, ka centra būvniecības "’iesaldēšana’’ būtu kļūdains lēmums, kas novestu pie milzīgiem zaudējumiem.

Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

VARAM ministram gan esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus. Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7. augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību.

Savukārt VARAM vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.