Uzulnieks sola palielināt pabalstus ģimenēm – par vienu bērnu 50 eiro

Bāzes pensijas ieviešana paredz piemaksu pie vecuma pensijas pārskatīšanu par darba stāžu līdz 1996. gadam, jauna regulējuma izstrādi par darba stāžu pēc 1996. gada un pakāpenisku ieviešanas modeli. Sākotnēji atbalstu plānots virzīt vismazāk aizsargātajai senioru grupai – iedzīvotājiem no 85 gadu vecuma.

Uzulnieka vērtējumā šāda pieeja ļautu mērķētāk palielināt ienākumus tiem pensionāriem, kuriem atbalsts ir visnepieciešamākais, vienlaikus veidojot pamatu plašākai pensiju sistēmas sakārtošanai. Priekšlikumu īstenošanai būs nepieciešams valdības konceptuāls lēmums un grozījumi likumā "Par valsts pensijām".

Otrais virziens paredz būtisku ģimeņu atbalsta sistēmas stiprināšanu, turpinot iepriekš izstrādāto politikas kursu demogrāfijas jomā, norāda ministra padomniece.

Plānotie pasākumi ietver ģimenes valsts pabalsta palielināšanu no 25 uz 50 eiro par vienu bērnu un no 50 uz 65 eiro par diviem bērniem (par katru). Tāpat tas paredz  pabalsta regulāras pārskatīšanas mehānisma ieviešanu no 2028. gada, nodrošinot tā sasaisti ar ekonomisko situāciju; pabalsta izmaksas uzsākšanu jau no bērna dzimšanas, lai stiprinātu atbalstu pirmajos dzīves posmos.

Vienlaikus tiek virzīts risinājums par bērna kopšanas atvaļinājuma laika ieskaitīšanu darba stāžā vecākiem, kuri bērnus kopuši laikā no 1991. līdz 1995. gadam, kad sociālās iemaksas objektīvu iemeslu dēļ netika veiktas. Ministrs uzsver, ka tas ir taisnīguma jautājums attiecībā uz vēsturiskajām situācijām darba tirgus pārejas periodā.

Vēl būtiska prioritāte ir Goda ģimenes statusa sistēmas pārskatīšana. Paredzēts noteikt, ka Goda ģimenes statuss un ar to saistītais atbalsts pienākas visām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu, bet statusa spēkā esamība tiek saglabāta līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz 24 gadu vecumu.

LM vērtējumā šādas izmaiņām padarīs atbalsta sistēma plašāk pieejamu, mazāk birokrātisku un atbilstošāku mūsdienu ģimeņu situācijai.

Uzulnieks norāda, ka šīs prioritātes noteiktas, ņemot vērā jaunās valdības premjera pieprasījumu katrai nozarei izvirzīt ierobežotu skaitu stratēģisku virzienu, kas balstīti datos, analīzē un iepriekš sagatavotos politikas priekšlikumos. Ministrs uzsver, ka tā neesot jauna politikas dienaskārtība labklājības nozarē, bet gan virzieni, pie kuriem LM jau ilgāku laiku strādājusi. Tie esot sagatavoti, apspriesti politikas diskusijās un tagad "pacelti valdības līmenī kā prioritāri šīs valdības laikā paveicami darbi".