Vai lielo valsts uzņēmumu pārvaldības modelis novecojis? Vērtē eksperti
Veids, kā valsts pārvalda vienas no savām lielākajām vērtībām, proti, lielos valsts uzņēmumus, ir novecojis. To šonedēļ atzina valdībasvadītāja. Korporatīvās pārvaldības eksperti aicinājuši valsts kapitālsabiedrības izņemt ārā no ministrijām un mazināt politisko ietekmi, bet aktīvs darbs šādā pārvaldības centralizācijas virzienā nenotiekot.
Vai modelis, kādā valsts pārrauga savos lielos uzņēmumus nav novecojis? Eksperti aicina izņemt šīs kapitālsabiedrības no ministrijām un attiecīgi mazināt arī politisko ietekmi pār tām.
Latvijas valstij pilnībā vai daļēji pieder desmitiem uzņēmumu visdažādākās jomās. Patlaban to pārraudzība izkaisīta pa ministrijām, kas arī skaitās to kapitāldaļu turētājs. Faktiski akcionārs, īpašnieks, ar visām no tām izrietošajām tiesībām.
Piemēram, Zemkopības ministrijā ir "Latvijas Valsts meži", Ekonomikas ministrijā "Latvenergo", Satiksmes ministrijā vesela plejāde – dzelzceļš, pasts, "Rail Baltica" īstenotāji un vēl daudzi citi.
Pat slimnīcas, teātri, Ceļu satiksmes drošības direkcija un "Latvijas Loto". Tie visi ir valsts uzņēmumi kādas ministrijas pārraudzībā. Arī pēdējos mēnešos tik aktuālie "airBaltic", LMT un "tet".
Šo kapitālsabiedrību pārvaldība pastāvīgi tiek publiski apspriesta. Gatavojoties iestāties tā saukto bagāto valstu klubiņā, OECD daudziem uzņēmumiem atjaunoja vadības pārraudzības institūciju – padomes. Tās savulaik likvidēja kritikā par tādām kā politiķu barotnēm, pēc atjaunošanas tās plaši peltas kā vietas, kur darboties un piepelnīties ierēdniecībai.
Baltijas Korporatīvas pārvaldības institūtā atzīst, ka vēl kāds ceļš ejams līdz efektīvai valsts uzņēmumu pārvaldībai un aicina to centralizēt. Proti, kapitālsabiedrību pārraudzību atņemt ministrijām un nodot nosacīti vienās rokās, piemēram, tā teikt, zem premjera.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs pašreizējo situāciju salīdzina ar automašīnu: "Mašīnas alegorija. Mēs tur braucam ar pirmo, otro ātrumu, tas troksnis motorā ir diezgan liels, nepieciešams nu pārslēgties uz jaunu ātrumu un arī attīstības sadaļu."
Citādi turpināšoties pastāvīgi novērotā mikromenedžēšana. Politiķi jauksies uzņēmumos par to, kur jābūt pasta nodaļām, kā jāremontē saplīsuši vilcieni, kādiem jābūt elektrības tarifiem.
Ideja par to, ka valstij piederošie uzņēmumi jāizceļ no ministrijām, nav jauna. Tā pavirzīta tālāk prom no ierēdņu un politiķu ietekmes. Valdības gaiteņos šī doma apspēlēta pat vairākkārt, bet politiķi tā arī nekad nav vienojušies.
Savulaik par iespējamo kapitālsabiedrību pārraudzītāju piesaukts tika Pārresoru koordinācijas centrs. Tur atzīst, ka ministrijas mēdz būt tādā kā interešu konfliktā. No vienas puses virzīt, piemēram, enerģētikas politiku, no otras puses, – pašam ir kapitālsabiedrība, kas strādā attiecīgajā nozarē. Nekādā centralizācijas virziena virzība patlaban gan nenotiekot.
"Tad ir jāvienojas, ka tie būs tiešām komerciāli pārvaldīti uzņēmumi, ka teiksim, politiskā iejaukšanās no viņiem stāvēs ļoti tālu. Tad tas pārvaldītājs būs ne jau ierēdņi, bet tas būs komerciāls kāds holdings, kurš viņus pārvaldīs tīri komerciāli. Nu, es pieļauju, ka ar to būtu ļoti, ļoti sarežģīti vienoties."
Par iespējamu valsts uzņēmumu pārvaldības centralizāciju šonedēļ izteicās arī valdības vadītāja.
"Sarežģīti. Ja tai viena institūcijai ir problēmas, tad visur būs problēmas. Es domāju, ka tur nav izvērtēti visi riski. Arī no finanšu pārvaldības viedokļa riski ir jāsadala. Tas, ka varbūt ministriju pārvaldība nav veiksmīgākais. Jā! Es domāju, ka tas modelis ir novecojis. To mēs skaidri redzam, bet, vai tā ir viena institūcija, es domāju, ka nē. Tur noteikti būtu jāsadala par nozarēm."
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs norāda uz decentralizācijas ieguvumiem.
"Ja tev ir decentralizēti un ja tev ir kāds negodprātīgs, tev nozog tikai kaut kādu vienu uzņēmumu, nevis visu portfeli. No otras puses, tie, kas to ir izdarījuši, nu viņi arī ievieš zināmus tādus buferus vai kontroles mehānismus, kas liedz nu politiķiem tieši iejaukties aktīva pārvaldnieka darbībā."
Viens no potenciālajiem soļiem būtu pārdot daļu šo uzņēmumu akciju biržā, lai valsts nebūtu vienīgais īpašnieks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
