Vainot Baltijas valstis un Poliju Putina karā ir necienīgi – reakcijas pēc Merkeles paziņojumiem

"Tie, kas viņu [Merkeli – red. piezīme] gadiem brīdināja par Kremļa imperiālajām ambīcijām, tagad tiek padarīti par grēkāžiem no tās pašas personas puses, kas gadiem pildīja Krievijas kasi – arī pēc Gruzijas un Krimas – un dēvēja to par "normalizāciju"," tā vietnē "X" raksta Kols.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts turpina: "Tā, kas apbalvoja Krievijas acīmredzamo agresiju ar jauniem cauruļvadiem, tagad māca tiem, kas atteicās svinēt izlīgumu un pašiznīcināšanos. Varbūt pienācis laiks nopietnai pašrefleksijai, ne vēstures pārrakstīšanai. Jo Eiropa maksā cenu par viņas maldiem."

Jau ziņots, ka bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele vaino Poliju un Baltijas valstis Krievijas iebrukumam Ukrainā, tā pirmdienas rītā raksta vairāki ārvalstu mediji. Merkele, kura bija Vācijas kanclere no 2005. līdz 2021. gadam, šādu apgalvojumu izteikusi intervijā ungāru izdevumam "Partizan".

Angela Merkel blaming the Baltic states and Poland for Putin’s war is beyond absurd – it’s indecent.

Those who warned her for years about the Kremlin’s imperial ambitions are now scapegoated by the same person who kept filling Russia’s coffers – after Georgia and Crimea – and… pic.twitter.com/rqGDYObTXe

— Rihards Kols (@RihardsKols) October 6, 2025

Merkele norādījusi, ka Polija un Baltijas valstis 2021. gadā nav atbalstījušās tiešas sarunas ar Krieviju. Tam par pamatu bijušas bažas, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nespēs izstrādāt vienotu nostāju pret Krieviju.

Viņa sacīja, ka vaino Poliju un Baltijas valstis diplomātisko attiecību saraušanā starp Krieviju un Eiropas Savienību, kas, pēc viņas teiktā, noveda pie iebrukuma tikai dažus mēnešus vēlāk, raksta "Daily Mail".

Bijušās Vācijas kancleres izteikumus komentējis arī militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas izpilddirektors un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (LA).

"Man prieks, ka iebildām dažādam prokrieviskām iniciatīvām Eiropas savienībā, kas grāva pašu savienību. Tai skaitā skandalozai Merkeles migrantu politikai. Jautājums ir cits, uz ko Merkele strādā?" raksta Pabriks.

Man prieks, ka iebildām dažādam prokrieviskām iniciatīvām Eiropas savienībā, kas grāva pašu savienību. Tai skaitā skandalozai Merkeles migrantu politikai. Jautājums ir cits, uz ko Merkele strādā?

— Artis Pabriks (@Pabriks) October 6, 2025

Savukārt viens no žurnāla "Ir" dibinātājiem un komentētājiem Aivars Ozoliņš izteikumus komentē īsi. "Dažai prātiņš nekad nenāks mājās," raksta Ozoliņš.

Dažai prātiņš nekad nenāks mājās.

Merkele vaino Baltijas valstis un Poliju par Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā.

Tās esot 2021. gadā izjaukušas viņai "jaunu formātu" runāšanai ar Putinu, pēc šis bija pārkāpis iepriekšējās vienošanās par pamieru. https://t.co/86ZGacQGoI

— Aivars Ozoliņš (@AivarsOzo) October 6, 2025

Merkeles izteikumus komentējusi arī "Eiropas Demokrātiskā partija (EDP), norādot – "vainot Poliju un Baltijas valstis karā ir nepareizi un arī apkaunojoši."

"Šīs valstis gadiem brīdina Eiropu par Kremļa radītajiem draudiem, bet citas ir ignorējušas briesmas. Tikai Krievija ir atbildīga par agresiju pret Ukrainu," sociālajos tīklos paziņoja partija.

Savukārt bijušais Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka Merkeles izteikumi ataino atsevišķu Rietumu politiķu fundamentālu neizpratni par diktatora Vladimira Putina rīcību un mērķiem.

Kariņš uzsvēra, ka Merkele bija Vācijas kanclere laikā, kad dominēja uzskats – ja "mēs pareizi uzvedīsimies, arī Putins labi uzvedīsies". Viņš norādīja, ka valdīja pieņēmums par Rietumu spēju ietekmēt Putina rīcību, lai gan līdzšinējie notikumi liecina par pretējo.

"Putins rīkojas tā, kā viņš rīkojas, un vienīgā Rietumu iespēja ir vai nu pakļauties, vai pretoties. Pārsteidz, ka bijusī Vācijas kanclere šodien saka ko tādu, kad šķietami visiem jau ir skaidrs, kāda ir Krievija. Esmu gandarīts, ka jaunajam Vācijas kancleram Frīdriham Mercam nav tādu uzskatu kā Merkelei," sacīja Kariņš.

Runājot par 2021.gadu, viņš atgādināja, ka tolaik bija runa par iespējamo ES līderu tikšanos ar Putinu. Viņš piebilda, ka 2021.gada septembrī Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki aizvadīja stratēģiskā līmeņa militārās mācības "Zapad", taču karaspēks no Ukrainas pierobežas netika atvilkts, bet pakāpeniski palielināts līdz 2022.gada iebrukumam.

"Tolaik daudzas valstis neizprata Krieviju – tajā skaitā Vācija un arī bijusī kanclere. Es viņai konsekventi sacīju, ka ar Putinu nevar "pa labam", taču viņa uzskatīja, ka Baltijas valstīm nav taisnība. Merkeles uzskatus es ļoti labi zināju, bet brīnos, ka pēc visa notikušā Ukrainā viņa tā var domāt arī tagad," teica Kariņš.

Viņš norādīja, ka tagad sarunas ar Putinu uzņēmies ASV prezidents Donalds Tramps – notikusi tikšanās Aļaskā, taču arī kopš Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā nekāds miers nav panākts. Kariņš uzsvēra, ka latviešiem tas diemžēl nav pārsteigums, jo miers Ukrainā būs tad, kad Krievija vai nu nevarēs atļauties turpināt karu, vai arī pretspēks būs tik liels, ka tā būs spiesta atkāpties.

Bijušais Ministru prezidents secināja – ja bijusī Vācijas kanclere par Baltijas valstīm un Poliju izteikusies šādi, viņa to līdz galam vēl nav izpratusi.