Vairākas ministrijas var pārtraukt darbu pie budžeta iniciatīvu izstrādes, jo naudas nebūs, paziņo Finanšu ministrija

Nesagaidot visu nozaru pieprasījumus, Finanšu ministrija pagājušonedēļ publiski šausminājās par ministriju neremdināmo apetīti. Tomēr Jāņa Reira sašutums nav līdzējis, viņš turpina saņemt arvien jaunas politikas iniciatīvas.

To kopsumma pieaugsi līdz 571 miljonam eiro. Tas notiek par spīti tam, ka lēnākas ekonomikas attīstības tempu dēļ, kā arī nespējot straujāk apkarot ēnu ekonomiku, robs valsts makā šobrīd pārsniedz 200 miljonus eiro.

Kā samērot valsts iespējas ar ministriju vēlmēm, būs galvenais Laimdotas Straujuma vadītās valdības izaicinājums, no kuras tieši atkarīga arī tās pastāvēšana.

Politikas kuluāros Straujuma iemantojusi nelāgu slavu ar savu nespēju pateikt nē dažādu lobiju grupu un koalīcijas partneru ultimātiem.

Spilgts piemērs ir pensiju jautājums. Lai arī cenas veikalu plauktos pieaug minimāli, par ko liecina zemā inflācija,  pēc ZZS ultimāta, indeksācija papildinājusi prioritāšu sarakstu. Tas noteiks, kuru nozaru iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas rudenī tiks vētītas, bet kuras nonāks papīrkurvī.

Šajā sarakstā figurē valsts ārēja un iekšēja drošība, veselība un izglītība, bet nav tādas jomas kā kultūra, tieslietas vai  satiksme, kas papildus pieprasījusi 67 miljonus eiro, galvenokārt ceļu remontam.

Eksperti uzskata, ka ministrijas pieprasījumus sniedz, lai panāktu labāku kaulēšanās pozīciju, pirms izšķirošām sarunām rudenī. Tad ieguvēji būs spēcīgākie un nekaunīgākie.

Tikmēr ekonomisti uzskata, ka līdzīgas problēmas Latviju vajās, kamēr valsts neiemācīsies iekasēt nodokļus, kuri ir ļoti zemi.