Valdība sāk gatavot 2023. gada budžetu; valsts "naudas maks" pildās labāk nekā prognozēts

Ceļš līdz jaunais valdībai bijis ilgs un smags, un tam arī nevēlams blakus efekts. Proti, nav laikā pieņemts 2023. gada budžets. No janvāra dzīvosim ar tā saukto tehnisko budžetu, kas apgrūtina valsts papildu tēriņus jomās, kur tas varētu būt nepieciešams. Tagad gan darbs pie galvenā politikas dokumenta ir sācies.

Ministri iepazinās ar aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm nākamajam gadam. Tās ir svarīgas, lai saprastu, kādas tad būs valsts finansiālas iespējas – vai būs jāsavelk jostas, vai varēs kaut kam atvēlēt vairāk naudas.

Daži no svarīgākajiem aplēstajiem rādītājiem. Sagaidāms, valsts iekšzemes kopprodukts pretēji iepriekšējām pozitīvajām prognozēm nākamgad tomēr saruks, vidējā inflācija joprojām būs samērā augsta, bet zemāka nekā šogad, un turpināsim dzīvot pāri saviem līdzekļiem, proti, būs deficīts, taču nu jau tas iekļausies Mārstrihtas kritērijos.

Amatpersonas gan norāda, ka prognožu ticamības pakāpe ir ļoti nosacīta.

Krišjānis Kariņš

Ministru prezidents, "Jaunā Vienotība"

"Krievija joprojām turpina veikt brutālu karu Ukrainā. Sekas ir plašas visā pasaulē – arī Eiropā un Latvijā. Tas nozīmē, ka diemžēl ārējie apstākļi var īsā laikā krasi mainīties."

Par spīti recesijas draudiem augstās inflācijas ietekmē, valsts maciņš pildās labi. Tā sauktā fiskālā telpa jeb līdzekļi, ko politiķi varēs papildus pārdalīt dažādām vajadzībām, salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm pieauguši no 95 līdz 215 miljonu eiro. Ministrijas gan pieteikušas vajadzības, kas fiskālo telpu pārsniedz desmitkārt.

Arvils Ašeradens

finanšu ministrs, "Jaunā Vienotība"

"Tādu lielu strīdu par galvenajām prioritātēm nav. Protams, katrai ministrijai būs vēl savas akūtas vajadzības, un tā tas ir vienmēr, bet šajā brīdī es būtiskas pretrunas neredzu."

Sagaidāms, ka papildu naudas dalīšanas saraksta augšgalā varētu būt drošības jautājumi, tai skaitā iekšlietu resorā, kas ilgus gadus atstāts novārtā.

Māris Kučinskis

iekšlietu ministrs, "Apvienotais saraksts"

"Parasti jau nonāk līdz vienošanās, cik tad katrai ministrijai. Visvieglāk vienoties, ja izdala uz skaitu un katra kaut ko var darīt, bet šajā brīdī mums ir valstiskas prioritātes saistībā ar karu Ukrainā un apdraudējumu."

Diskusijas par naudas sadali iecerēts pabeigt janvāra vidū, savukārt budžetu iesniegt Saeimā – februārī. Kas interesanti, tur sagaidītāju lokā būs iepriekšējas finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš vairākkārt pats nesis budžeta portfeli uz parlamentu. Tagad viņš tur vada Budžeta komisiju.