Valdība sāks koplīguma sarunas ar ģimenes ārstiem

Lai vienotos par koplīguma noslēgšanu, MK pilnvarojusi Veselības ministriju (VM) vest šīs sarunas. Pirmo tikšanos ģimenes ārstiem piedāvās maija vidū.

Vēstules projektā minēts, ka uz šīm sarunām būtu aicināma ne tikai Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), bet arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA), kura arī apvieno primārās veselības aprūpes sniedzējus, kas nodrošina veselības aprūpi pacientiem saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp Nacionālo veselības dienestu (NVD) un ārstniecības iestādi.

Tādā veidā visiem ģimenes ārstiem tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības iesaistīties sarunās ar MK.

Tā kā jautājumi, kas primāri attiecas uz nodarbinātības attiecībām – darba samaksa, pabalsti, darba laiks, atvaļinājumi – nevar tikt izslēgti no kolektīvo sarunu tvēruma, LĢĀA iebildumi par NVD jaunajiem pakalpojumu sniegšanas līguma punktiem ietilpst kolektīvo sarunu tvērumā, norādīts vēstulē.

Tāpat tajā teikts, ka MK apņemas turpmāk raudzīties, lai lēmumi, kas skar ģimenes ārstu, kuri sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, tiesības un intereses, tiek pieņemti ciešā sadarbībā ar abām ģimenes ārstus pārstāvošajām asociācijām.

Jau vēstīts, ka LĢAA rosināja valdību nepieņemt lēmumu par trešās personas – VM – iesaisti koplīguma sarunās, aģentūru LETA informēja asociācijā. Tā vietā asociācija aicināja MK sākt divpusējas kolektīvās sarunas.

Kā norādīja LĢĀA, VM plāno "ģimenes ārstu kolektīvo darba tiesību nepieļaujamu ierobežošanu", iesniedzot MK priekšlikumu pieņemt protokollēmumu, kas noteiktu, ka kolektīvajās sarunās starp LĢĀA un MK ir jāpiedalās VM norādītai trešajai personai.

Asociācijas ieskatā tādējādi ministrija aicina MK pārkāpt Satversmes 108.pantā un starptautiskajās tiesību normās noteiktās LĢĀA un tās biedru arodbiedrības brīvības tiesības.

Arodbiedrības brīvības tiesības prasa valstij ievērot arodbiedrības autonomiju un neatkarību, valsts iestādes nedrīkst iejaukties arodbiedrības tiesībās izvēlēties vai un ar kādām citām institūcijām sadarboties, norāda LĢĀA.

Asociācijā uzsver, ka kolektīvajām sarunām jānotiek bez neatļautas valsts iestāžu iejaukšanās. Augstākās tiesas (AT) Senāts ir atzinis, ka LĢĀA ir pierādījusi visas tiesiskās pazīmes, kas raksturīgas arodbiedrības kā strādājošo pārstāvības organizācijai. Tās ir – LĢĀA pārstāv 83% no ģimenes ārstiem, kuri sniedz valsts nodrošinātos pakalpojumus, tās statūtos ir noteikts ģimenes ārstu kā strādājošo tiesību aizsardzības mērķis, skaidro asociācija.

Tāpēc LĢĀA prasa, lai valsts vai citas personas neiejaucas tās tiesībās īstenojot arodbiedrības likumiskās funkcijas. Asociācija informē, ka Senāts jau ir izskatījis MK un VM ieskatu par divu ģimenes ārstu biedrību esību kolektīvo darba tiesību noteikšanai. Senāts nav piekritis argumentam par to, ka divu ģimenes ārstu biedrību esība ir šķērslis LĢĀA kā arodbiedrības tiesību atzīšanai. Senāts norādījis, ka ne nacionālo, ne starptautisko tiesību normas neaizliedz līdzdarboties vairākām arodbiedrībām.

Aociācija apgalvo, ka MK tiesības un pienākumi saistībā ar LĢĀA kā arodbiedrības un tās biedru tiesībām izpaužas divējādi.

Pirmkārt, saskaņā ar Senāta spriedumā atzīto MK attiecībā uz ģimenes ārstiem īsteno darba devēja lomu. Otrkārt, MK ir valsts izpildvaras institūcija. Satversmes 89.pantā ir noteikts MK kā valsts pārstāvja pienākums atzīt un aizsargāt cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Tāpēc MK nedrīkstētu pieņemt tādus lēmumus attiecībā uz LĢĀA iesniegto priekšlikumu sākt koplīguma sarunas vai veikt tādu rīcību šajā procesā, kura aizskartu pamattiesības vai radīto aizskāruma risku, uzskata asociācija.

Komentējot līguma sarunu procesu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), LĢĀA norāda, ka sarunas notiek regulāru tikšanos formātā. Tajās sīkāk tiek izrunāti argumenti iebildumiem un iespējamiem līguma normu grozījumiem. NVD piedāvā mainīt līguma termiņu, kam asociācija piekrīt.

Vienlaikus sarunu ceļā ir saskaņota viena no atskaitēm un apspriests, kā līgumā noteikt atskaišu iesniegšanu.

LĢĀA nepiekrīt un negrasās piekrist tiem NVD piedāvātajiem līguma punktiem, kas paredz ģimenes ārsta kā līgumslēdzēja tiesību ierobežošanu un iespējamu aizskaršanu, piemēram, pieļaujot NVD vienpusējas līguma grozīšanas tiesības, kas varētu pasliktināt ģimenes ārsta darba apstākļus.

Asociācijā cer, ka LĢĀA un MK koplīguma sarunās izdosies efektīvāk un ātrāk vienoties par ģimenes ārstu darba tiesību aizsardzības jautājumiem, arī attiecībā uz pakalpojumu līgumā nosakāmo saturu, kuri ir paredzēti Latvijas un starptautiskajos tiesību aktos darba tiesību jomā.

Vienlaikus, kā noskaidroja aģentūra LETA, NVD turpina sāktās sarunas ar LĢĀA saistībā ar šī gada līguma slēgšanu un tajā ietvertajiem nosacījumiem neatkarīgi no paredzētajām koplīguma sarunām.

LETA jau vēstīja, ka MK zaudēja tiesvedībā par ģimenes ārstu tiesībām uz koplīgumu. Augstākā tiesa (AT) secinājusi, ka MK ir pienākums vest kolektīvās sarunas ar LĢĀA, kas pielīdzināma ģimenes ārstu tiesības pārstāvošai arodbiedrībai, un ģimenes ārstiem ir tiesības slēgt koplīgumu ar MK.

LĢĀA skaidroja, ka šis process tika sākts 2017.gadā, kad ģimenes ārsti izvēlējās īstenot streika tiesības. MK un ministrija toreiz uzskatīja, ka ģimenes ārstiem darba tiesības, tostarp streika un koplīguma tiesības, nepiemīt. Lai arī LĢĀA un ģimenes ārsti aicināja Veselības ministriju un MK vest koplīguma sarunas, šis priekšlikums palika bez atbildes, norāda asociācijā.

Lai panāktu savu tiesību aizsardzību, 2018. gadā ar pieteikumu tiesā vērsās līdzpieteicēji – četri ģimenes ārsti un LĢĀA, lūdzot atzīt, ka ģimenes ārsti, kas ir asociācijas biedri un sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp NVD un ārstniecības iestādi, ir strādājošie Satversmes 108. panta izpratnē.

Tie lūdza arī noteikt MK pienākumu vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju, lai nodrošinātu līdzpieteicēju tiesības uz koplīguma noslēgšanu. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteikumu, tāpat arī Administratīvā apgabaltiesa.

Tomēr MK iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu, uzskatot, ka apgabaltiesa nepamatoti secinājusi, ka asociācija var būt ģimenes ārstu pārstāvis kolektīvajās sarunās un koplīguma noslēgšanā.

AT konstatēja, ka apgabaltiesa nav pilnvērtīgi izvērtējusi ģimenes ārstu asociācijas kā strādājošo pilnvarotas pārstāves tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās, taču tas nav ietekmējis lietas iznākumu pēc būtības, jo asociācija ir pareizi pielīdzināta arodbiedrībai, lai nodrošinātu ģimenes ārstu tiesības uz brīvām kolektīvajām sarunām. Līdz ar to ir pamatoti noteikts arī MK pienākums vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju.

Vienlaikus tiesā uzsvēra, ka Satversmē paredzētās tiesības uz kolektīvajām sarunām nav jāsaprot kā garantētas tiesības uz noteikta satura koplīguma noslēgšanu. MK nav uzlikts pienākums noslēgt koplīgumu ar ģimenes ārstu asociāciju, bet gan paredzēts pienākums vest kolektīvās sarunas ar asociāciju, un šāds pienākums ir pamatots un tiesisks, secinājusi AT.

Tāpat vēstīts, ka tiesā šobrīd ir cits strīds starp LĢĀA biedriem un VM par 2025. gada pakalpojumu sniegšanas līgumiem.