Automātiskā sistēma pārāk lēna – visā Latvijā balsis skaita ar rokām

Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris aģentūrai LETA sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida "bezjēdzīgā rindā".

"Uzsāksim garu, bet vismaz procesu. Grūti, smagi, bet vismaz darbosimies," sacīja Zviedris.

Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA).

Jau ziņots, ka cilvēki sociālajos medijos šonakt dusmojas par CVK mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī.

Lasi arī: "Nu, kas par s***!" Soctīkli dusmīgi par CVK mājaslapas ķibelēm vēlēšanu naktī

Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.

Aģentūra LETA novēroja, ka CVK mājaslapa regulāri saskaras ar problēmām, kā arī dati tajā tiek atspoguļoti nekorekti – mājaslapā uzrādās nepareizs vēlēšanu iecirkņu skaits.

Vēlēšanu naktī CVK mājaslapā jauni dati par balsu skaitīšanu neparādās jau stundu – pēdējo reizi dati tur aktualizēti vēl pirms pusnakts.

CVK visu šo nedēļu saņem kritiku par vēlēšanu procesa organizēšanu un tajā konstatētajām nepilnībām.

Noskaties: Vēlētāju aptauja liecina, ka Rīgā uzvarējusi partija "Progresīvie", otrajā vietā LPV

Kā ziņots, sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju – CVK un VDAA – sniegumu.

LETA jau vēstīja, ka šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,01% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina CVK apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.

Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 30,89% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 52,34% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 48,09% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,56%, Kurzeme ar 42,28% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,25% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk – 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.

Nobalsot iedzīvotāji šogad varēja kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.

Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.8 līdz 20.

Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldību vēlēšanām, vēlēt bija iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.