Uz jautājumu, kā tiks veicināta dzimstība galvaspilsētā Edvards Ratnieks norāda, ka pabalsti jau ir palielināti no 150 līdz 450 eiro par katru jaundzimušo. Viņš ir apņēmies turpināt ar piedzimšanas somu nodrošināšanu jaunajām māmiņām. Tāpat Ratnieks sola mājas un dzīvokļus jaunajām ģimenēm.
Interešu izglītības pieejamība ir problēma, īpaši rīdzinieku ģimenēm ar mazāku rocību. Mārim Sprindžukam (AS) bija jātbild uz jautājumu, vai viņš paplašinās Rīgas atbalstu interešu izglītībai (piemēram, mākslas, mūzikas un sporta nodarbībām) un cik tas maksās. Viņaprāt Rīgai būtu jāveido tā saucamā 15 minūšu pilsēta, kur katrā mikrorajonā būtu laba skola un pieejamas dažādas nodarbības bērniem.
Kādas skolas vecāku padomes pārstāvis vērš uzmanību, ka liela daļa Rīgas skolu ēku ir morāli un tehniski novecojušas. Uz jautājumu, kādas investīcijas paredzat Rīgas skolu infrastruktūras modernizācijai, Aleksejs Rosļikovs (ST!) pie līdzšinējām neizdarībām vainoja Ratnieku un NA un pats sacīja, ka skolām esot nauda un bērni, lai ieviestu kārtību šajā lietā.
Vecāki, kuru bērnam pagājušā mācību gada laikā nomainījās trīs datorikas skolotāji uzdeva jautājumu – kā tiks risināts pedagogu trūkums Rīgas skolās. Regīna Ločmele (S) klāsta, ka ir jābūt stipendijām un piemaksām skolotājiem, kuri pasniedz nākotnes profesijas, kā datoriku. Viņasprāt tas ir apkaunojums, ka šādu skolotāju trūkst.
Kāda māmiņa no Bolderājas interesējās, vai tiks nodrošināt vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai visās Rīgas apkaimēs, tostarp tajās, kur skolēnu mācību sasniegumi ir zemāki. Vilnis Ķirsis (JV) stāsta, ka līdzvērtīga izglītības kvalitāte ir galvenais mērķis. Viņa ieskatā būtu jāveido sadarbība ar universitātēm tā saucamās prakšu skolas, kurās tiek izmēģinātas jaunas metodes un programmas. Tālāk to visu var aprobēt citās skolās. Viņš piemin arī infrastruktūras problēmu, jo skolotāji un bērni labāk izvēlas izremontētu skolu.
Skolēni un viņu vecāki mēdz žēloties par ēdināšanas kvalitāti Rīgas skolās, tāpēc jautājums. Viesturam Kleinbergam (P) bija jāatbild uz jautājumu, vai ir iespējams panākt, lai ēdiens Rīgas skolās būtu garšīgs, veselīgs un par pieņemamu cenu? Viņaprāt to ir iespējams panākt. Šajā ziņā būtu jārunā ar Veselības ministriju, kuras pieņemtie Minstru kabineta noteikumi ir novecojuši un jāpanāk, lai sabalansētā pārtika būtu arī garšīga. "Tad mēs metīsim ārā mazāk, panāksim, ka bērni skolās ēdīs, nevis izniekos šo ēdienu un attiecīgi mazāk maksāsim," viņš saka.
Kādas skolas direktore interesējās – vai tiks pieļauts, ka attiecīgā mēra vadībā notiks skolu skaita samazināšana, ņemot vērā prognozēto skolas vecuma bērnu skaita samazināšanos? Uz šo jautājumu bija jāatbild Aināram Šleseram (LPV), kurš apgalvoja, ka skolu skaits netiks samazināts un solīja piesaistīt ģimenes gan no pārējās Latvijas, gan arī ārvalstīm.
Jūlijai Stepaņenko (Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši) kāds speciālais pedagogs, sūdzoties par lielo slodzi vaicāja – kā nodrošināt, ka iekļaujošā izglītība nav tikai deklaratīvs mērķis? Viņa atbildēja, ka Rīga plāno lielākas piemaksas šiem pedagogiem un atbalstu bērniem un viņu vecākiem. Viņa solīja pievērst lielāku uzmanību šai problēmai.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Līderu debates" saturu atbild TV3.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
