Lai arī scenāriji bija dažādi, tomēr administratīvi Liepājā pēc novadu reformas nekas nemainījies. Tā aizvien ir viena no septiņām valsts nozīmes pilsētām, un ar saviem 70 000 iedzīvotāju – trešā lielākā pilsēta Latvijā.
Pašvaldības budžets gadu no gada aug, šogad Liepājas maciņā jau ir 140 miljoni eiro. Tomēr budžetu aizvien papildina līdzekļi arī no citām pašvaldībām, – Liepāja šogad mērķdotācijās saņēmusi gandrīz 16 miljonus eiro.
Liepāja ir viena no dinamiskākajām pilsētām uzņēmējdarbības jomā. Te ir plašas iespējas attīstīties kā vietējiem, tā ārvalstu uzņēmējiem. Turklāt no ārzemēm pilsētā atgriežas arī bijušie liepājnieki, lai šeit uzsāktu savu biznesu.
Viens no viņiem ir Aivis Sveilis, kurš pēc vairāk nekā 10 pavadītiem gadiem Īrijā ar ģimeni atgriezās Liepājā. Uzņēmīgā liepājnieka hobijs restaurēt auto jau Īrijā bija pāraudzis biznesā, taču atgriešanās ideju paātrināja tur esošā pārapdzīvotība.
"Izdomājām braukt uz Latviju, kāpēc gan nē, jo arī te ir cilvēki, kas ir uzņēmēji. Viņi darbojas, ņemas, tas nozīmē – es arī to varu izdarīt! Jo galvenais jau ir darīt!"
Aivja auto restaurēšanas garāža arī virtuāli iemantojusi lielu populāritāti, viņam ir savs "Youtube" kanāls, kurā meistars rāda darba aizkulises un dalās ar ieteikumiem.
"Es cenšos maksimāli izstāstīt un man patīk to veidot, jo es zinu, ka ļoti daudziem tas palīdz, viņi paskatās un iedvesmojas, viņi arī paprovē. Vecākais cilvēks, kas ir zvanījis un prasījis konsultāciju par auto, bija 89 gadu vecs. Viņš vaicāja padomu par mašīnu, viņš gribēja mainīt. Man tieši bija iznācis video, kā es pārbaudu spēkratu. Viņš vēl piebilda, ka dzīvo viens pats un nav kam paprasīt palīdzību. Biju pārsteigts, ka tādos gados cilvēks izmanto "Youtube". Izrādās, tas ir stereotips, ka internetu izmanto tikai jaunieši."
Liepājā Aivis jutās gaidīts. Piesakoties remigrantu uzņēmējdarbības projektam, viņš saņēma finansējumu, par ko iegādājās pirmo auto pacēlāju un darba instrumetus. Arī vēlāk pašvaldība nākusi talkā ar ceļa labiekārtošanu.
"Neiesim teikt, ka viņi te nāk ar visu palīdzēt, jo tas nav viņu primārais uzdevums. Tomēr attīstība, kāda notiek apkārt, tāpat piebraucamais ceļš pie mums, kas joprojām ir pilsētas ceļš. Tas bija ļoti sliktā stāvoklī, bet pirms kādiem diviem gadiem viņi to pilnībā noasfaltēja, atjaunoja, lai te var normāli piebraukt. Redzot arī, kas te apkārt notiek, tostarp labiekārtošana, neko sliktu nevaru teikt, attīstība ir ļoti redzama."
Kopumā vēju pilsētas veiksmīgās uzņēmējdarbības vides pamatā ir jau sen izveidotā speciālā ekonomiskā zona, kas ar nodokļu atlaidēm vilinājusi gan pašmāju, gan ārvalstu investorus. Industriālajā zonā darbojas gan Liepājas osta, gan aptuveni 50 ražojošo uzņēmumu, nodrošinot ar darba vietām vairāk nekā 2500 vietējo iedzīvotāju.
Par notiekošo pašvaldībā jau daudzus gadus vēsta laikraksta "Kurzemes vārds" žurnāliste Linda Kilevica. Viņa uzteic domes paveikto sociālās palīdzības jomā, mainīti saistošie noteikumi, lai trūcīgākie iedzīvotāji tik tiešām saņemtu vajadzīgo atbalstu. Savukārt medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem – aizvien nav pieejami iedzīvotājiem.
"Mums ir lielā reģionālā slimnīca, bet uz izmeklējumiem tikt ir faktiski neiespējami. Cilvēki brauc uz Ventspili, uz Kuldīgu un Saldu, lai tiktu pie ārstiem un uz izmeklējumiem. Arī speciālistu trūkums vairākas nozarēs. Piemēram, Liepājā nav iespējas aiziet veikt rentgena izmeklējumu. Ir jāpierakstās un, kad tu sāc skatīties, kad tev ir pieraksts, tu saproti, ka tas plaušu karsonis pāries tāpat, kamēr tiksi uz to rentgenu."
Jau gadiem nekustas uz priekšu pašvaldības un uzņēmēju kopīgā iecere Liepājā attīstīt zemas īres mājokļus, uzbūvējot daudzdzīvokļu ēkas. Mājokļa pieejamība ir sāpīga tēma daudziem liepājniekiem, kas īrē dzīvokļus, jo vietējie labprātāk savus īpašumus izīrē tūristiem īstermiņā, iegūstot lielāku peļņu. "Gan īres cenas, gan pašu dzīvokļu cenas ir liela problēma cilvēkiem, kuri vēlētos šeit apmesties uz dzīvi un strādāt. Tas ir tas, ko daudzi saka," teic laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnāliste Linda Kilevica. Viņasprāt, Liepāja ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot. Viss ir rokas stiepiena attālumā. Pilsēta, kurā var droši audzināt bērnus. Bet kā tad to lai izdara, ja pietrūkst to līdzekeļu, it sevišķi ģimenei ar maziem bērniem.
Mājokļu problēmātiku min arī Liepājā satiktie vietējie.
"Man pašai arī paziņu lokā ir cilvēki, kuri mērķtiecīgi meklē iespēju pārcelties uz Liepāju. Ir īpašumi, kurus vasaras sezonā izīrē īstermiņā. Tad nu cilvēkiem, kuri vēlas īrēt ilgtermiņā, ir mazāk iespēju izmantot šo iespēju. Mājokļu jautājums ir viens no tiem Liepājas jautājumiem, kas ir jāattīsta, jo pietrūkst mājokļu ilgtermiņa īrei, īpaši jaunajām ģimenēm un studentiem, kuriem rocība nav tik liela."
No liepājniekiem var dzirdēt, ka pilsēta attīstās, taču nevienmērīgi. Kamēr daudzviet notiek ielu remontdarbi, citur nākas braukt pat pa sliktiem grants ceļiem, kas Liepājā joprojām nav retums.
"Nu to kanālu līdz beigām vajadzētu sakārtot, nu jau tur daudz maz ir, bet tur noteikti ir vēl pulka darāmā, grantētās ielas vajadzētu vēl sakārtot, put logi!"
Liepājai nav gājusi secen demogrāfiskā bedre. Katru gadu pilsētā piedzimst par simt bērniem mazāk. Lai gan rindā uz pašvaldības dārziņiem nākas gaidīt joprojām, dati rāda, ka jau drīzumā šī problēma izsīks pati no sevis.
"Ģimenēm draudzīga pašvaldība. Cik esmu dzirdējusi arī no citiem, daudzi pārvācas uz Liepāju, jo viņiem te patīk. Te ļoti attīstās sports, ir sporta halles, ir teniss, vieglatlētika. Viss iespējamais. Man liekas, ka arī darba iespējas ir. Jauniešiem ir grūtāk. Man ir pieaugušāks dēls, viņš man nu jau gadu meklē darbu. Nav pieredzes, nav tās izglītības, tad ir grūtāk atrast."
Par vēlētāju balsīm Liepājā sacentīsies 134 kandidāti no 11 sarakstiem. Domē jāievēl 15 deputāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
