Reformas rezultātā Dienvidkurzeme kļuva par teritorijas ziņā lielāko Latvijas novadu, jo tajā apvienoja astoņus iepriekšējos novadus -Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes.
Plašajā novadā dzīvo ap 34 tūkstošiem iedzīvotāju, pašvaldības budžets – vairāk nekā 62 miljoni eiro. Nepilni deviņi miljoni eiro ir valsts dotācija.
Dienvidkurzemes administratīvais centrs ir Grobiņā. Tā kā nelielā pilsētiņa ir vien 10 kilometru attālumā no Liepājas, daudzi izvēlas dzīvot te, bet strādāt Liepājā. Grobiņas centrā visapmeklētākā vieta ir Martas kiosks, cilvēki te iegriežas viens pēc otra.
Gandrīz 30 mājražotāji dibinājuši kopīgu biedrību un izveidojuši veikaliņu, kurā tirgot savu produkciju. Te ir viss – sākot no maizes, olām un kūpinājumiem līdz svecēm, keramikai un bērnu rotaļlietām. Biedrības vadītājs, biškopis Jānis Elsberģis, stāsta, ka patstāvīgie pircēji pēc iemīļotajiem produktiem brauc pat no tuvējiem pagastiem.
"Izaicinājums, protams, ir lielveikali, mums jau ir grūtāk ar to konkurēt. Mājražošanas produkcija nav tik lielos apjomos ražota, un tā ir dārgāka mazliet, bet mums ir jācenšas to cilvēku pievilināt ar kvalitāti. Tas ir vienīgais, citu variantu nav, mums ir jābūt visam svaigam un garšīgam."
Pamudinājums mājražotājiem apvienoties un kopā tirgoties patiesībā nācis no pašvaldības puses. Dažādos pasākumos dome mājražotājus atbalsta arī ar stendiem un teltīm.
"Vislabākais ir tas koncepts, ka tu esi tikko uzsācis savu mājražošanu, neesi vēl izveidojis savu klientu loku, tad šeit ir tā iespēja – sākt, ar savu produkciju iziet cilvēkos, parādīt, patirgot."
Grobiņai piemīt mazpilsētas šarms, saka veikalniece Nadīna. Tāpēc neesot brīnums, ka arvien vairāk liepājnieku izvēlas dzīvot te.
"Tas nav tā kā lielā pilsētā, ka cilvēks paiet cilvēkam garām. Te principā viens otru vairāk vai mazāk pazīst, pārmij kādu vārdu, līdz ar to tas novads kaut kā liekas līdzīgs, jo visi savā starpā sadarbojas, kaut kā ir saistīti. Esmu redzējusi tepat uz vietas vecie cilvēki iepērkoties noķer kādu policijas pārstāvi vai pašvaldības darbinieku: "Klausies, man te tāda lieta", un uzreiz atbilde ir: "Labi, es mēģināšu noskaidrot, atstāj telefona numuru, pārzvanīsim, noskaidrosim, izdarīsim!"
Tomēr vietējie uzskata, ka sabiedriskajam transportam uz Liepāju būtu jākursē biežāk, īpaši tādēļ, ka daudziem tur ir darbs vai jānokļūst pie mediķiem.
"Tie cilvēki jau braukā i pie ārstiem, i visur, kas vajadzīgs, te jau nekā nav! Viss ir pilsētā! Kas tad te Grobiņā ir, nu, jā – vietējais ģimenes ārsts, bet pārējie visi speciālisti visi ir Liepājā, un tieši problēma ir vecākiem cilvēkiem un mātēm ar bērniem, jo bērnus nu.. Atvaino, ka tā teikšu, bet te var bērniem tikai puņķus izārstēt, vairāk neko te nevar izārstēt!"
"Grobiņā salīdzinoši viss ir pieejams, nav problēmas, gan skolas, gan ārsti, gan kafejnīcas, gan veikali gan sabiedriskais transports. Vispār ģimenēm diezgan aktuāli tas viss ir, un pieejams viss."
Grobiņu ar Liepāju savieno arī veloceliņš, ko vietējie aktīvi izmanto.
Reformas rezultātā jaunizveidotajā Dienvidkurzemes novadā ir piecas pilsētas, viena no tām – Aizpute. Nelielā pilsētiņa apbur ar savu senatnīgo šarmu, taču līdzīgi kā citas Latvijas mazpilsētas gadu no gada saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos.
"Var, var, var just, bērni mazāk bērnudārzā un skolā, jaunatne aizplūst prom. (Jaut: Uz kurieni viņi aizplūst? Uz Liepāju un lielajām citām pilsētām?) Uz Liepāju un uz ārzemēm."
Aizputes vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, taču daudzas ēkas ir sliktā stāvoklī. Iedzīvotāji uzskata, ka restaurācija būtu jāīsteno mērķtiecīgāk.
"Var redzēt, ka cilvēki nopirkuši ir ēkas, kas ir bijušas pārdošanā diezgan ilgu laiku, un tās tiek atjaunotas. Protams, gribētos jau vairāk, bet vismaz kaut kas pozitīvs. Es viņu saucu par mazo pērli, par mazo dimantu, nu dārgakmens konkrētākais, un tās ēkas tiešām ir skaistas!"
Aizputē var darbu atrast tirdzniecībā un ražošanā, bet augsti kvalificētiem speciālisti brauc strādāt uz lielākām pilsētām.
"Ar tiem darbiem šeit ir pašvakāk, ir ļoti daudz cilvēku, kuriem ir labākas iespējas atrast darbu Liepājā vai Kuldīgā. Ar tiem darbiem šeit Aizputē ir diezgan pašvaki, bet, protams, visi grib atgriezties šeit, jo te ir mierīgāk, klusāk un tas jau arī cilvēkiem pievelk."
Dienvidkurzemes novada ziemeļu punkts ir Pāvilosta. Šis piejūras miestiņš ar aptuveni 800 iedzīvotājiem vasarās kļūst par Latvijas galvaspilsētu. Pāvilostas dvēsele šeit ir ostas kapteinis, kurš pats smej – ir viens no retajiem tīrasiņu vietējiem. Tā kā Pāvilosta ir pievilcīga gan vietējiem, gan ārvalstu pircējiem, nekustamā īpašuma cenas ir ļoti augstas.
"Bieži vien tie cilvēki, kas te iegādājas kādu īpašumu, viņi cer, ka viņi būs pēdējie. Pāvilosta aug, rīdzinieki ir iemīļojuši. Tas nes sev līdzi arī pozitīvas lietas, bet ir arī izmaiņas, no kurām mēs nevaram izvairīties! Cilvēki, kas nāk uz šejieni, viņi mēģina to auru sajust! Un tā klaji destruktīvi viņi nerīkojas, jo viņi tiešām nāk uz šo vietu, jo tas attālums no tās tālās Rīgas uz šejieni ir ļoti labs filtrs, tev ir jāgrib atbraukt uz Pāvilostu!"
Pāvilostas iedzīvotāji nav sajūsmā, ka novads tagad ir tik liels, jo tas nozīmē – nauda aizplūst, nevis ieplūst.
"Jāsaka godīgi, mums tomēr šī pašvaldību reforma nebija tas labākais Pāvilostai! Šiem Rīgas cilvēkiem vairs nav motivācija deklarēties šeit, jo agrāk viņi redzēja, ka tā viņu naudiņa tiek izlietota, jebkuram cilvēkam gribas redzēt – nu kur viņa nodokļi ir palikuši! (..) Un tagad tas katls ir lielāks palicis, un ir grūtāk cilvēku motivēt te deklarēties un nodoklīšus te maksāt!"
Vietējie aktīvi pretojas iecerētajai vēja parka būvniecībai – tā bija plānota pusotra kilometra attālumā no paša centra, pāvilostnieki to nobremzējuši, jo tas būtu nāves spriedums piejūras kūrortam.
"Tie torņi, viņi mežonīgi lieli sanāk – jo tur ir sākot no 250 līdz pat 300 metriem, kas varētu tur būt. Un tā ir dienvidu puse, sašķeļ visu sauli momentā. Nu šobrīd Pāvilosta, nu viņa ir pērlīte, un tūrisms ir tas, kas mūs baro. Ja mums apkārt saliek šādus industriālus objektus, mums zūd vispār šis Pāvilostas stāsts."
Par vēlētāju balsīm Dienvidkurzemes novadā sacentīsies 130 kandidāti no septiņiem saraksti. Domē jāievēlē 19 deputāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
