Teritoriālajā reformā Jelgavas novadam pievienoja Ozolnieku vietvaru, tādējādi izveidojot pašvaldību ar 33 tūkstošiem iedzīvotāju. Budžeta ieņēmumi pārsniedz 70 miljonu eiro, un tikai neliela daļa no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda jeb dotācija no turīgajām vietvarām.
Jelgavas novads plešas ap Jelgavas pilsētu, bet tā ir atsevišķa vietvara pati par sevi.
Ozolnieki ir faktiski Rīgas guļamrajons. No rīta aizvest bērnus uz vietējo skolu un tālāk uz galvaspilsētu strādāt te daudziem ir iemīta taciņa. Tas arī lielā mērā noteica to, ka Ozolnieki līdz reformai bija neliela, bet turīga pašvaldība. Tagad bez maz vai ar uguni būtu jāmeklē kāds vietējais, kurš būtu apmierināts ar Latvijas pašvaldību robežu pārzīmēšanu pirms četriem gadiem.
"Mēs bijām lepns novads, Ozolnieki, tagad mēs esam… Es domāju, ka nomale," saka Ozolnieku iedzīvotāja Zenta.
"Šī visa interesantā situācija, ka viss ir Jelgavā. Jelgavas novada dome ir blakus Jelgavas pilsētas domei, un šobrīd, ja mēs runājam, kāpēc viss iet uz slikto pusi… Tā naudiņa izšķīst uz vairākiem stūriem. Man žēl, ka mums šeit ir pietiekami liels iedzīvotāju blīvums, kur to naudu tehniski vajadzētu vairāk grūst, mēs diemžēl viņu stumjam laukos. Tas it kā nav slikti, jo tur ar mēs gribam, lai dzīvo cilvēki, bet diemžēl to redz mazāk. [TV3 Ziņas: Lai dome kam vairāk pievēršas? Kas jums šķiet aktuālākais?] Tas, kas visu laiku – vairāk strādāt, mazāk zagt," norāda Gatis.
Pašvaldības sauklis ir "Jelgavas novads stabilai nākotnei", bet vietējā pārvaldē viss bijis tālu no stabilitātes. Varas maiņas, strīdi, arī pa kādam pikantam skandālam.
"Mums iet tā dzīve kā pa amerikāņu kalniņiem," saka Zenta.
Citviet gan uz to visu raugās mierīgāku prātu. Kalnciemā vienā no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem "Laflora", kas eksportē pārliecinoši lielāko daļu produkcijas, Kūdras namā, meklē cita veida lietojumu šim resursam – sākot no apdares materiāliem, beidzot ar dizaina risinājumiem. "Laflora" gadā vidēji nodarbina 300 vietējo cilvēku. Uzņēmuma vadītājs arī darbojas Jelgavas novada Uzņēmēju konsultatīvajā padomē, un īpaši uzteic reģiona tautsaimniecības jaudu un to, ka šāda sadarbības platforma izveidota.
"Jelgavas novads varbūt tajā publiskajā telpā parādās tādā, ka te kaut kādas jukas notiek. Absolūti nē! Es uzskatu, ka viss domes sastāvs šajā sasaukumā, šajā kadencē, bija uzņēmējdarbību atbalstošs. Jā, precīzi jūs minējāt, ka tomēr pamats ir lauksaimniecība, un ar to ir Zemgale slavena, ar savām labajām zemēm un labajām ražām, bet ir arī šis Jelgavas novada stūris, Kalnciems un apkārtne, Valgundes pagasts ieskaitot, ir tieši bagāts ar resursiem."
Gandrīz puse no visiem uzņēmumiem novadā ir zemnieku saimniecības un attiecīgajam mērķim izmanto teju 70% no visas vietvaras teritorijas.
Aizvadītajos četros gados svarīgs domes darbs bijis pieņemtais novada teritorijas plānojums, kas uzņēmējiem dod skaidru priekšstatu, ko kur drīkst darīt. Cer uz veiksmīgu sadarbību nākamajā domes sasaukumā. Aktuāls jautājums dažādu pakalpojumu pieejamība un ceļu infrastruktūra.
"Man ir ļoti svarīgi, lai maniem darbiniekiem, kuri strādā mūsu uzņēmumā, dzīves kvalitāte un tie pakalpojumi tiktu nodrošināti tepat uz vietas," saka Ameriks.
Jelgavas novads stiepjas līdz pat Lietuvai. Tai tuvāk jau var redzēt arī Latvijas pierobežas teritorijās izplatīto biznesa nišu – alkohola tirdzniecību kaimiņiem. Elejā patlaban aktuālākais un sabiedriski karstākais temats ir vietējās vidusskolas nākotne.
Politiski jūtīgs temats, un skolas vadība par to nevēlējās runāt. Par šo gan daudziem vietējiem sirds pilna, arī kādam nepilsonim, kuram šī statusa dēļ gaidāmās vēlēšanas ies secen. "Es jau gan negribētu, lai slēgtu Elejas vidusskolu. Lai jau paliek! Kur tad bērni mācīsies? Tas jau pats galvenais – lai mācās vismaz! Lai studē," saka Vasīlijs.
Zemgales sirdī, protams, no svara arī lauksaimnieku balss. Platones pusē ir uzņēmums "Lielvircava AGRO". Vēsturiska graudu un piena lopkopības saimniecība. Te gādā par zemi 3400 hektāru platībā un 200 govju. Nodarbināti aptuveni 50 cilvēki, galvenokārt no vietējā pagasta, un, kā jau daudzviet, spējīgu darba roku trūkst. Spējāku sniegumu gribētu redzēt arī politiskajā vidē.
"Nezinu, zini kā… Stipri jāievelk elpa, un jāpārdomā šis jautājums, lai korekti atbildētu, lai nebūtu emocijās. Paliek tas pēdējais un pēdējais… Es teiktu, ka pēdējo pusgadu viņi laikam gaida vēlēšanas. Tādu īstu [darbu] nav. Viņiem ir varbūt kaut kādi citi ētikas standarti. Viens otru var saukāt un izturēties, kā viņi grib, un tad viņi strādā kopā, un tad viņi nestrādā kopā. Tās jau laikam viņu iekšējās lietas, bet, tās sēdes paskatoties no malas, īstenībā ir traģikomiski. Tomēr tie ir izglītoti cilvēki, es gribētu teikt. Viņiem būtu jārāda piemērs, kā jāstrādā, nevis, ka tu paskaties un jāsaķer galva."
Lauksaimnieks pozitīvi gan izsakās par sadarbību ceļu sakārtošanas projektos, taču pavasarī, kad ceļi izšķīst, joprojām jāatgādina par problēmu.
Administratīvi teritoriālajā reformā ieguvumus neredz. Vada Platones pagasta iedzīvotāju padomi, lai pārstāvētu vietējo intereses lielajā novadā. Par spīti dažādām runām tas esot ļoti vērtīgs instruments.
"Ziniet kā… Es domāju, ka pirms tās veidoja, viņi neapzinājās, ka tas tomēr būs pietiekami liels spēks. Tāpat ir aicinājumi iet politikā. Nē! Es tomēr gribu tieši darboties šai vietējai kopienai no padomes un nelīst politikā. Mums novads ir it kā liels, bet tajā pašā laikā maziņš. Mums nav vajadzīga politika, mums vajag saimniecisko darbību nodrošināt, nodrošināt, lai katrā pagastā viss notiktos."
Lauksaimnieks cer, ka jaunais domes sasaukums vairāk redzēs novada attīstības kopējo bildi, nevis tikai atsevišķas lokālās lietas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
