"Reforma bija ieguvums visiem": tūristu iecienītajā Siguldas novadā vietējie ļaudis ar dzīvi lielākoties apmierināti

Novadu reformas laikā Siguldai tika pievienots Inčukalna, Krimuldas un Mālpils novads, rezultātā izveidojās pašvaldība ar vairāk nekā 31 tūkstoti iedzīvotāju un tūkstoš kvadrātkilometru platību. Šogad plānotais budžets – 62,5 miljoni eiro. Gana turīgais novads gan saņem arī dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – šogad vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Rolands Osis ar ģimeni uz Siguldas novada Mālpili pārcēlās pirms trim gadiem. Izveidojis uzņēmumu "Kafijas Rūķis" – grauzdē kafijas pupiņas, piedāvā dzēriena meistarklases, dodas izbraukuma tirdzniecībā. Lai gan Rolandu var saukt par ienācēju, viņš ievēlēts par Mālpils pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāju un vērtē – apvienošanās ar Siguldu nākusi par labu: "Man liekas, ka novadam kā tādam ir lielākas iespējas kaut ko paveikt. Lielāka tehniskā bāze. Piemēram, ja Mālpilī nav kaut kāda tehniskā nodrošinājuma, droši vien tas ir Siguldā, Lēdurgā vai Inčukalnā. Kopā strādājot, kooperējoties, es domāju, ka novads ir jaudīgāks.

Mālpils arī nejūtoties apdalīta. Šis pagasts gan arī izceļas ar aktīviem iedzīvotājiem. Vietējā biedrība "Mālpils iedvesmo" organizē pasākumus, raksta dažādus projektus. Ja pašvaldība redz, ka vietējiem kaut ko vajag, ātrāk vai vēlāk tas tiekot arī atbalstīts.

Un piemērs tam esot blakus esošā taka gar Mergupi. Vietējie mālpilieši rīkoja talku, izcirta krūmus, veica citus labiekārtošanas darbus, savukārt pašvaldība, redzot vietējo iedzīvotāju aktivitāti, izveidoja trošu šķēršļu joslu.

"Lielākoties mēs esam uzklausīti, mēs tiekam ņemti vērā, un varam diezgan daudz arī ietekmēt. Bet tev ir jāzina, ko Mālpils grib, un jānāk pašam ar savām idejām, projektiem un tamlīdzīgi. Un apdalīti mēs nejūtamies, bet visu laiku ir jātur roka uz pulsa, lai viss strādātu," saka Rolands.

Sigulda izsenis bijusi tūrisma pilsēta, pie sevis atpūtniekus vilinot visos gadalaikos. Viesu nama "Atpūta Mālpilī" īpašniece Karīna Dombrovska saka – nav tā, ka tūristu krējumu nosmeltu Sigulda. Pašvaldība neesot aizmirsusi, ka tās sastāvā ienākuši arī pagasti, ar savu piedāvājumu: "Nu, nav aizmirsusi, nav. Es saku, ir Sigulda aicinājusi, lai es savu tūrisma vietu ievietoju kaut kādā viņu tūrisma ceļvedī. Es aiz savas neizdarības dēļ neesmu to izdarījusi. Pa lielam neko sliktu tiešām nevaru teikt. Es tagad piezvanītu uz Siguldu, ka vēlos, lai mani kaut kādā bukletā iekļauj, viņi noteikti atsauktos."

Siguldā valda rosība, jo, līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, arī te pirms pašvaldību vēlēšanām notiek kādi remontdarbi. Arī pilsētā uzskata, šo četru gadu laikā gūts apliecinājums, ka no novadu reformas ieguvēji ir visi.

"Ir lietas, ko mēs esam ieguvuši no pievienotajiem pagastiem. Piemēram, bija stipendijas vidusskolēniem, kas iepriekš bija Krimuldas pagastā, tagad tas ir visā novadā. Un uz otru pusi, Siguldā bija bērniem brīvpusdienas, tagad tas arī ir visā novadā," saka Siguldas iedzīvotāju padomes pārstāvis Jānis Krūmiņš.

Siguldas novads ir pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, un vietās, kur agrāk bija pļavas, nu jau slejas privātmāju rindas. Tādēļ novada centrs saskaras ar citu problēmu – ne visās jomās tas spēj tikt līdzi pieaugošajam iedzīvotāju skaitam.

"Skolas mums ir pārblīvētas, un tiek prognozēts, ka tuvākajos gados mums vietas pietrūks. Ir jābūvē jauna vidusskola. Un tam ir izaicinājums atrast līdzekļus. Vajadzētu sakārtot šo ilgtermiņa plānu, kā mēs sakārtojam infrastruktūru, kopā ar iedzīvotāju skaita ienākšanu pilsētā. Ja nāk te cilvēki, mums vajag ielas, skolas, bērnudārzus utt.," norāda Jānis.

Tikmēr vietējā uzņēmēju biedrībā vērtē – Sigulda līdz šim attīstījusies ar domu, ka cilvēki brauc strādāt uz Rīgu, bet dzīvi bauda gleznainajā Siguldā.

"Un tā uzņēmējdarbība varbūt paliek nostāk ikdienā. It sevišķi domes prioritātēs viņa varētu neparādīties tik bieži, kā uzņēmumi vēlētos," saka biedrības Siguldas novada attīstībai "Concordia" valdes loceklis Kaspars Rumba.

Tas gan ir mainījies līdz ar novadu reformu, taču uzņēmējiem nav pārliecība, ka to ir sapratusi arī pašvaldība, tādēļ tie sagaida aktīvāku atbalstu arī tiem, kuri nodrošina darba vietas.

"Kopš novadu reformas ir vērojama tāda neliela identitātes krīze novadā. Jo Siguldas domei un siguldiešiem aizvien līdz galam nav skaidrs, cik tas novads patiesībā ir liels. Mums tagad ir tādas teritorijas kā Inčukalns, kur uzņēmumi mums ir vieni no lielākajiem Latvijā. Un tas ir Siguldas novadā. Tā sasaiste ir, bet jaunajā sasaukumā nebūtu slikti, ja lielākā mērķtiecība būtu vērojama no domes puses un ambīcijas lielākas," saka Rumba.

Novads, kas pirms četriem gadiem izrādīja vislielāko pretestību apvienošanai ar Siguldu, bija Inčukalns. Pašvaldība bija vērsusies arī Satversmes tiesā, cenšoties panākt, lai šo lēmumu atliek, taču tas bija bez panākumiem.

Tagad gan sastaptie inčukalnieši vērtē, tik slikti nemaz nav. Ir gan lietas, kas tos neapmierina – pašvaldības policija vairs Inčukalnā nedežurē visu laiku, kultūras namā ir retāk pasākumu, taču tikpat daudz ir arī labo lietu.

"Nevar jau teikt, ka viss ir slikti. Viss jau attīstās, arī par bērniem tiek domāts, mums ir uztaisīts tīklu parks, kur bērniem pēc skolas un starpbrīžos var iet spēlēties. Arī priekšrocības ir, jo mums ir Siguldas kartes," norāda Inčukalna iedzīvotāja Madara.

"Tas, ko varētu vēlēties, jā, protams, tas gan neattiecas tikai uz Inčukalnu, bet visiem jaunpievienotajiem novadiem, lai Sigulda neatstāj viņus novārtā. Jo Sigulda pati par sevi ir skaista pilsēta, Sigulda savā laikā ir pacēlusi diezgan daudz no pirmajā reformā pievienotajiem novadiem, tā kā es sagaidu, ka tas pats turpināsies arī šeit. Ja salīdzina, kā ir bijis kādreiz un kā tagad – noteikti ir labāk. Mēs bieži vien nenovērtējam, kas mums ir," saka Inčukalna iedzīvotājs Aivis Liepiņš.

Kopš pēdējām vēlēšanām Siguldas novads gan nav izticis bez politiskām intrigām. Četru gadu laikā pašvaldībai ir bijuši trīs dažādi domes priekšsēdētāji un no iedzīvotājiem izskan, tie no jaunā sasaukuma sagaida mazāk strīdu, bet vairāk darbu.