Rīga plakātos, Daugavpils soctīklos – kā partijas uzrunā vēlētājus, un cik tas izmaksā?

Vēlēšanu tuvums labi pamanāms ir Rīgā, kur kandidāti redzami uz daudziem plakātiem. Un šis ir laiks, kad politiķi arī kļuvuši pieejamāki iedzīvotājiem, novērojis sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis.

"Cīņa notiek. Politiķi ļoti aktīvi brauc pie vēlētājiem, kas ir labi. It īpaši to var Rīgā redzēt. Partijas siro, tā teikt, pa apkaimēm un tiekas ar vēlētājiem. Es domāju, ka tas bija jāsāk agrāk un jādara vairāk, bet viennozīmīgi parāda, ka vēlēšanas nāk," saka Rajevskis.

Savukārt otras lielākās pilsētas, Daugavpils, ielās par vēlēšanu tuvošanos maz kas liecina. Cīņa pārsvarā notiek sociālajos medijos, saka Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. "Šogad kaut kā nejūt Daugavpilī vēlēšanu kampaņas kaut kādas. Ir diezgan klusu, godīgi sakot. Parādās kaut kādi dubļi tur kaut kur soctīklos vienam par otru. Bet man tas ir personīgi arguments skatīties – ja gāž dubļus, tas nozīmē, labs nekas nav," norāda rektors.

Interneta vidē kandidāti aktīvi cīnās arī par rīdzinieku balsīm. Bet reklāmās, kas nonāk pastkastītēs vai redzamas uz afišu stabiem un brandmūriem, jūtams ideju trūkums. TV3 raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" secina Andris Rubīns, kuram ir liela pieredze reklāmas jomā.

"Tas, ko es redzu, ir visgarlaicīgākā lieta pasaulē. Visa pilsēta ir pilna ar "stīviem pingvīniem uzvalkos". Ir avīzes pilnas pastkastes. Kopumā tā sajūta, ka šī ir joma, kur praktiski nekas nemainās. Iespējami vecmodīgākais veids, kā prezentēt sevi, savu partiju, savu stāstu. Un par to man ir žēl, jo ir sajūta, ka šo visu radošums vispār nav skāris. Ir tāda atsildīta devīto reizi zupa, nevis kaut kas jauns, svaigs, kas mūs aizrauj, kas mūs pārsteidz, kas liek ieraudzīt kaut kādā jaunā gaismā kādu no šīm komandām," norādīja Rubīns.

Partijas aģitācijai līdz šim atvēlējušas vairāk nekā 1,6 miljonus eiro. Vislielākie izdevumi bijuši partijai "Latvija pirmajā vietā", kas izlietojusi ap 340 tūkstošiem eiro. Krietni atpaliekot, – ar 211 tūkstošiem otrajā vietā ir "Jaunā Vienotība", trešā dārgākā kampaņa līdz šim bijusi Zaļajai partijai. Tā aģitācijai atvēlējusi gandrīz 173 tūkstošus. Nākamie trīs politiskie spēki ar lielākajiem tēriņiem cīņā par vēlētāju balsīm ir partija "Stabilitātei!", "Apvienotais saraksts" un "Latvijas attīstībai".

"Cik prātīgi tā ir ieguldīta, mēs redzēsim pēc vēlēšanu rezultātiem. Tad mēs redzēsim, kuram ir dārgākie un lētākie mandāti. Bet nauda tiek ieguldīta, kas ir ļoti svarīgi, pa visu Latviju," piebilst Rajevskis.

Rajevskis uzskata, ka partiju kampaņām tomēr jābūt ar lielāku vērienu, jo, viņaprāt, tas varētu veicināt vēlētāju aktivitāti: "Lai cilvēkam radītu šo sajūtu, ka nu ir notikums, ir vēlēšanas, ka jāiet. Tām vēlēšanām jābūt kā kampaņai, kā šovam visapkārt."

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas notika pirms pieciem gadiem, piedalījās 40 procenti balsstiesīgo. Bet pirms četriem gadiem, kad vēlēšanas notika pārējās pašvaldībās, uz iecirkņiem aizgāja tikai trešā daļa vēlētāju. Vislielākā dalība bija Vidzemē, viszemākā – Zemgalē.