Turīgajā Ropažu novadā ne viss ir labi – iedzīvotāji neapmierināti teju katrā pagastā

Lai gan aizvien turīgs un ar pieaugošu iedzīvotāju skaitu, jaunizveidotā Ropažu novada iedzīvotāji no administratīvi teritoriālās reformas neesot sagaidījuši solīto uzrāvienu.

Ropažu novads izveidojās, apvienojot Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadus, kā arī Vangažu pilsētu. Tā izveidojās pašvaldība, kurā šobrīd dzīvo vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju un tā ir 534 kvadrātkilometru liela. Šogad plānotais budžets – 92 miljoni eiro, un Ropaži ir trešā dāsnākā trūcīgāko vietvaru atbalstītāja – šogad pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā tā iemaksāja 9,5 miljonus eiro.

Ropažu novads ir raksturīga Pierīgas pašvaldība, kuras robeža ar galvaspilsētu ir nenosakāma vai pat pilnībā saplūdusi. Un labs piemērs tam ir Dreiliņi. Vienā Juglas ielas pusē ir Rīga, bet otrā pusē jau sākas Ropažu novads ar labi pazīstamo orientieri – mēbeļu veikalu "IKEA".

Pirms četriem gadiem izveidotais novads gan var radīt apmulsumu, – lai gan pēc reformas tas ieguva Ropažu nosaukumu, tā faktiskais centrs ir Ulbroka, kas iepriekš bija turīgā Stopiņu novada sirds. Daļa Ulbrokas iedzīvotāju atzīst, ka pēc apvienošanās izjūt zināmu vilšanos – esot sajūta, ka agrāk bija mazi un pārtikuši, bet tagad, kad jādalās ar citiem, ir lieli un krietni nabadzīgāki.

"Daži iepriekšējie novadi ir ieguvuši, kas ir pievienojušies, bet tieši Ulbroka, manuprāt, ir zaudējusi. Mums pirms tam bija tā situācija daudz labāka. Pusdienas bija pilnībā apmaksātas gan dārziņā, gan skolā, gan vairāk tika investēts attīstībā. "Ulbrokas Pērle" tika uzcelta, daudz pasākumu bija. Šobrīd tie pasākumi ir jāsadala starp lielo novadu," saka Ulbrokas iedzīvotāja Diāna.

Stopiņu pagasts, līdzās Garkalnei, ir lielākie pašvaldības budžeta pildītāji. Arī lielākie novada uzņēmumi atrodas tieši Stopiņos. Piemēram, te mājvietu radīs ne tikai jau pieminētais "IKEA", bet arī tādi tirdzniecības milži, kā "DEPO" un "Kurši", turklāt te gana attīstīta arī ražošana. Vienā no novada industriālajām zonām, pašā Rīgas pievārtē, mājvietu jau vairāk nekā 30 gadu radusi viena no modernākajām pilna cikla cūku fermām Latvijā,  kurā tiek audzēti ap 17 tūkstoši mājlopu.

Aivars Kokts

SIA "Ulbroka" īpašnieks, biedrības "Stopiņu uzņēmēji" vadītājs

Audzējam graudus, no graudiem barību ražojam, to izbarojam rukšiem, no rukšiem ir gaļa un mēsli, kuri atkal aiziet augkopībā. Un no tās smakas mēs saražojam elektrību, elektrība aiziet fermā atkal.

Aivars vada arī Stopiņu uzņēmēju biedrību, kura dibināta vēl pirms novadu apvienošanas. Sadarbību ar jauno pašvaldību viņš vērtē, kā labu, dome uzņēmējus uzklausa, ja var – atbalsta. Protams, ne katrā jautājumā, jo novadā darba devēju netrūkst.

"Teiksim, paņemsim Latvijas vidu vai tālākus novadus, tad tur to uzņēmumu ir mazāk, un viņiem ir īpaša uzmanība. Šeit uzņēmēju ir ļoti daudz. Un tas ir atkarīgs, cik viņš ir aktīvs un vēlas sadarboties ar pašvaldību. Šobrīd pašam ir jāiet un jābūt aktīvam. Ceļi ir kārtībā, es tur neredzu problēmas. Darbība notiek. Galvenais, lai paši cilvēki vēlās un piedalās," saka Kokts.

Pirms novadu reformas Ropažus par turīgiem saukt nevarēja, tie saņēma arī dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Varētu šķist, ka, apvienojoties ar pārtikušajiem Pierīgas novadiem, arī ropažnieki šajā četrgadē izjutuši kādu uzrāvienu, taču te saka – cerētais gājis secen.

"Arī, ja skatāmies uz investīciju plānu, uz attīstības programmu, var redzēt, ka Ropaži, tai skaitā Garkalne un Vangažu pilsēta, ļoti maz saņem šo finansējumu un investīcijas paliek Stopiņu pagastā. Pašvaldība nav veidojusi tādu spēcīgu vienotības sajūtu jaunajā novadā. Visticamāk, ka kaut kas arī atnāk līdz mums un uz Garkalni. Tā nav, ka nekas nav, bet tas ir maz," saka Ropažu pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājas vietnieks Krišjānis Šteinfelds.

No ropažniekiem izskan arī neapmierinātība par pagasta pārvaldnieka darbu, kurš nespējot pārstāvēt ciema iedzīvotāju intereses, mazāka uzmanība tiek veltīta arī sīkajiem darbiem – zāles pļaušanai, ciema uzkopšanai. Un kritiski par sev pārāk maz veltīto uzmanību, arī Garklanes iedzīvotāji – te saka, bijām starp turīgākajām pašvaldībām Latvijā, tagad – novada nomale.

"Mēs Ropažos esam, kā tāds mazs, attāls ciematiņš, kurā pa lielam mēs neredzam ne tos ieguldījumus, ne tos labumus. Un tas ir tas, ko mēs bieži rakstām domei, ka nav tāda centralizēta skatījuma uz attīstību. Jā, ok, saremontēs kaut kādu ceļu, bet tajā pat laikā mums gribētos redzēt tādu pilnu ainu," saka Garkalnes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes sekretāre Jekaterina Bērtiņa.

Līdz ar jaunajām robežām vienotu novada attīstības ceļu gan atrast varētu būt grūti, jo vajadzības dažādas. Te Garkalne un Baltzers ar miljonu vērtajām villām, Stopiņu pagasts, kurā kā sēnes pēc lietus aug privātmājas, nevar aizmirst arī Ropažus, kur izteiktāka lauku teritorija un pavisam nost no visiem – vēl arī Vangaži – vienīgā pilsēta visā novadā. Un tam visam pa vidu – vēl arī neskaidrība, kādas pašvaldības robežas būs nākotnē.

Pēdējo gadu laikā Ropažu novads uzmanības centrā bija nonācis saistībā ar Garkalnes pagasta vēlmi atdalīties un pievienoties blakus esošajiem Ādažiem. Lai gan par šo jautājumu bijušas garas un plašas diskusijas, tas aizvien nav noticis, tādēļ arī šajās pašvaldību vēlēšanās garkalnieši balsos par Ropažu novada domes deputātu kandidātiem.

Garkalniešu domas gan par pievienošanos Ādažiem aizvien dalās. Lai gan notika iedzīvotāju aptaujā, kurā vairums nobalsoja par atdalīšanos no Ropažiem, pašvaldība uzskatīja, ka aptaujā piedalījās pārāk maz iedzīvotāju, tādēļ piedāvāja Ādažiem atdot tikai daļu Baltezera.

"Mūsu balsis mēs uzskatām, ka netika uzklausītas un netika pieņemti lēmumi saskaņā ar iedzīvotāju interesēm. Katrs šo lēmumu atkal interpretē citādāk un Ropažu novada dome interpretē savādāk, kā iedzīvotāji," saka Jekaterina.

Garkalnē gan izskan arī pretējs viedoklis. Ja jau apvienoti esam, jāprot sadzīvot un godīgi jādalās ar tiem pagastiem, kam turība mazāka.

"Ja jau mēs esam pievienojušies, tam tā ir arī jāpaliek. Otrs variants, ja mēs būtu paši par sevi. Nu, ko darīt, jādalās, ja jau esam apvienoti. Kā jau ģimenē, godīgi jādalās. Patīk vai nepatīk. Bet tā ģimene ir pieņemta, ir tā sajūta? Ziniet, cik es esmu runājusi ar cilvēkiem, tomēr ir pieņēmuši to ģimeni," bilst Garkalnes pagasta iedzīvotāja Brigita Taučkele.

Šajās pašvaldību vēlēšanās par 19 vietām Ropažu novada domē sacenšas 9 kandidātu saraksti. Pēc to sastāva gan redzams – novads drīzāk atgādina sašķeltu ģimeni. Vairākos sarakstos dominē kandidāti no konkrētiem pagastiem, tādēļ šajās vēlēšanās Ropažos gaidāma spraiga cīņa par to, kura pagasta pārstāvji iegūs vislielāko ietekmi domē.