"Visu laiku jāatgādina, ka vēl esam." Alūksnes novadā pilsēta zeļ, bet nomales piemirstas
Alūksnes novadu, kas robežojas ar Igauniju un Krieviju, izveidoja jau 2009. gadā, pilsētu apvienojot ar 15 pagastiem. 1700 kvadrātkilometros šeit dzīvo ap 14 tūkstošiem cilvēku. Novada budžets pārsniedz 33 miljonus eiro. No tiem gandrīz pieci miljoni ir valsts dotācija. Kā austrumu pierobežas novads, tas saņēmis arī 319 tūkstošu eiro piemaksu.
Būtisku ieguldījumu novada budžetam dot uzņēmums "CEWOOD", kas ražo plātnes no koksnes un cementa. 90% plātņu tas eksportē, arī uz ASV un Austrāliju. Uzņēmums turpina paplašināties. Jaunā ražotnes ēka ieguvusi Būvniecības gada balvu.
"CEWOOD" ir lielākais nodokļu maksātājs novadā un ar 170 darbiniekiem – arī lielākais darba devējs.
"Mēs esam pierādījuši, ka mēs varam veicināt cilvēku atgriešanos Alūksnes novadā gan no ārvalstīm, gan arī esam piesaistījuši cilvēkus no citām Latvijas lielpilsētām, kā Rīga un Jūrmala. Tāpēc tāds viens no aktuāliem tematiem noteikti ir dzīvojamais fonds Alūksnes novadā."
Pēc uzņēmuma pārstāvja domām, pašvaldībai vairāk uzmanības būtu jāvelta arī bērnudārzu rindu mazināšanai. Tāpat darbinieku piesaistīšanai svarīgi, lai būtu labas skolas un pieejama veselības aprūpe. Taču sadarbība ar domi esot laba un uzņēmums labprāt atbalsta vietējo kultūras un sporta dzīvi.
"Šeit ir jauka, mierīga dzīve, kāpēc arī pārvācas cilvēki uz šejieni. Reģions ir skaists, bagāts ar kokiem. Un mums patīk šeit darboties."
Alūksne rūpējas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un malēniešu identitātes stiprināšanu.
Kā stāsta alūksnieši, pašvaldība daudz uzmanības velta tam, lai pilsētu padarītu pievilcīgāku tūristiem. Sakopto vidi novērtē arī vietējie iedzīvotāji. Taču vienlaikus viņi ceļ trauksmi par situāciju novada nomalēs.
Lilitas Spirkas darba mūžs aizvadīts, strādājot par angļu valodas skolotāju. Viņa dzīvo Liepnā – pagastā, kas robežojas ar Krieviju.
"Mēs esam arī valsts nomale, Eiropas Savienības nomale, NATO nomale. Mēs esam jebkura veida nomale. Un, protams, ka nomale ir nomale ar visu no tā izrietošo. Mums ir visu laiku jāapliecina sevi, ka mēs te vēl esam."
Pededze ir otrs pagasts šajā novadā, kam ir robeža ar Krieviju. Ceļš no Alūksnes uz Pededzi – kā izmiris, saka vietējā laikraksta žurnāliste Sandra Apine.
"Rodas jautājums, ja es sastopu tikai robežsargus ceļā uz Pededzi, tad kāds ir šo nomaļo vietu liktenis?"
Nauda koncentrējas centrā, bet pagastiem tiek, kas nu paliek pāri. Tā saka Liepnas pagasta pārzinis Eduards Voilaks. Lai raksturotu domes rīcību, viņš izmanto līdzību ar sērkociņu namiņu.
"Velk pa sērkociņam ārā, kamēr tas sabrūk. Ko tur teikt."
Viņu uztrauc, ka laukos samazinās pakalpojumu klāsts.
"To pašu pastu – nolikvidēja pastu. Kur vēstules mest iekšā cilvēkiem, to kastīti pa nakti aizveda. No rīta zvanu uz policiju, ka nozagta vēstuļu pastkastīte. Nē, izrādās, ka viņi paši esot noņēmuši."
Vietējie saka – labi, ka vismaz vēl darbojas divi veikali un radītas jaunas darbavietas, kopš Liepnā atvērts patvēruma meklētāju centrs. Bet pirms iepriekšējām vēlēšanām noasfaltēts 34 kilometru ceļš līdz Alūksnei, ko pensionētā skolotāja jau vairs necerēja pieredzēt sava mūža laikā.
"Tas mums ir tagad tā kā pestīšana, jāsaka. Bet tas, protams, ir "nabagu asfalts". Druscītiņ asfalts uzklāts, un tagad ar bedrītēm cīnās, protams, visu laiku."
Tuvāk par Alūksni no Liepnas ir Krievija.
"13 kilometri. (Jaut.: Cik droši jūs jūtaties? Vai nav bažas šajā aspektā?) Protams, ka sava veida bažas ir. Kaut gan mēs uzskatām, ka mēs te esam tik nenozīmīgi un neiekārojami, ka mēs tā pieļaujam, ka visas raķetes varbūt mums pāri pārlidos."
Ne vien valdībai, bet arī pašvaldībai būtu vairāk jārūpējas par drošības stiprināšanu un aktīvāk jāpievēršas kā patvertņu ierīkošanai, tā civilajai aizsardzībai, uzskata žurnāliste.
"Nupat pie mums viesojās premjere, un viena kundzīte tā arī jautāja: "Sakiet, man dažu kilometru attālumā ir agresorvalsts – pāri sētai. Kā lai es jūtos šeit droši?"
Savukārt Alsviķos sastapto skolotāju Aiju Bondari Krievijas tuvums īsti neuztrauc.
"Es pateikšu, kāpēc. Man ir divi dēli karavīri dažādās pakāpēs, un viens jau izdienas pensijā. Es tā kā uzticos. (Jaut.: Ka viņi jūs aizsargās?) Jā! Gan dēli, gan armija kopumā."
Arī ar dzīvi novadā skolotāja ir apmierināta.
"Alūksne ir laba vieta, kur audzināt bērnus. Varētu būt vairāk bērnu, bet nu… (Jaut.: Bet domē kaut ko varētu pamainīt?) Jā, varētu. Varētu."
Balsot viņa dosies, bet jaunā māmiņa Linda vēl nav izlēmusi un kandidātu sarakstus nav pētījusi.
"Es esmu jauniete. Es neinteresējos par tādām lietām. Ja es kaut ko atradīšu, kas man sirdij tīk, tad es arī aiziešu un nobalsošu."
"Aktīvākie iedzīvotāji, protams, ļoti rosās un interesējas par to, kas notiks, ko sola, varbūt mazliet arī kritizē. Savukārt ir viena daļa iedzīvotāju, kuri saka: "Es pat nezinu, vai es iešu uz vēlēšanām." Tas uztrauc. "
Turpretī kandidāti aktīvi sevi reklamē sociālajos medijos.
"Viss notiek. Atliek tikai papētīt rūpīgāk un izšķirot, kas ir fantastikas žanrs, kas ir varbūt realitāte, kas ir komēdija."
Cīņā par Alūksnes novada domes 15 mandātiem iesaistījušies 137 kandidāti no deviņiem sarakstiem. Konkurence šeit sīvāka kā vidēji Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
