Vēsturiska diena – Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kur sākta NATO daudznacionālās brigādes izveide
Ceturtdiena, 17. oktobris, ir vēsturiska diena Latvijas un visa NATO austrumu flanga drošībai Ādažu militārajā bāzē svinīgā ceremonijā sperts nozīmīgs solis – pēc septiņiem gadiem pie mums esošā kaujas grupa paaugstināta līdz brigādes līmenim. Tas nozīmē – ievērojami lielāku skaitu NATO karavīru un bruņojuma mūsu valstī un reģionā kopumā.
NATO ir gatavi aizsargāt katru zemes centimetru. Spēcīgs signāls par to ir ceturtdien, 17. oktobrī, Ādažos notikusī svinīgā ceremonija, kas ir ļoti nozīmīgs solis, lai šeit izvietoto kaujas grupu pārveidotu līdz brigādes līmenim
Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kur sākta NATO daudznacionālās brigādes izveide. Plānots, ka brigāde pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam. Līdz ar to tuvākajos divos gados kopējais dislocēto NATO valstu karavīru skaits sasniegs 5000.
Sabiedroto augstākās militārpersonas pauda, ka Latvija ir vieta, kur NATO princips "viens par visiem un visi par vienu" ir redzams visspilgtāk.
Arī šodien, kad 13 nācijas stāvēja plecu pie pleca, lai stiprinātu mūsu drošību un aizsargātu Baltijas reģiona un visa NATO brīvību.
"Man ir tas gods šodien būt kopā ar jums! Mēs šodien esam šeit viena mērķa vadīti – lai īstenoto atturēšanas un aizsardzības uzdevumus NATO austrumu flangā. Lai nodrošinātu visas eiro atlantiskās telpas drošību. Latvija! Jūs mums esat devuši vietu un iespēju kļūt par sevis labākajām versijām. Paldies Latvijas iedzīvotājiem, ka uzņemat mūs savā skaistajā valstī. Paldies!"
Ceremonijā klāt bija Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš pateicās sabiedrotajiem par ieguldījumu mūsu aizsardzības stiprināšanā. Taču prezidents neslēpa – arī mums pašiem vēl daudz mājasdarbu veicami. Tostarp Sēlijas poligona izbūve – vieta, kur uzņemt un trenēt sabiedroto spēkus.
"Esam priecīgā notikumā, bet tas nenozīmē, ka viss ir beidzies. Viss ir tikai sācies. Pirmais un galvenais ir infrastruktūra, jo mums ir ļoti daudz karavīru, kas nāk šeit iekšā, mums viņi ir jāizvieto. Protams, ka tā ir ne tikai Latvijas atbildība, to mēs darām kopā ar sabiedrotajiem, bet karavīru izvietošana, mācību organizēšana – Ādaži ir par mazu."
Prezidents piebilda – esošajos ģeopolitikas apstākļos Latvijai un visai NATO jābūt gatavai stāties pretī jebkura veida apdraudējumam.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvijai ir svarīgi, lai uz vietas ir pietiekami daudz karavīru, kas attur Krieviju no domas par jelkādu militāru iebrukumu. "Es esmu gana pārliecināts, ka mums ir jāgatavojas militāram scenārijam, jo izslēgt nekad nevar, bet mēs nevaram aizmirst par to, kas notiek šodien," pauda prezidents. Viņš minēja dažāda veida hibrīdkara iebrukumus, sākot no migrācijas līdz dažāda veida sabotāžas aktiem. "Militārā sadaļa attīstās labi, otra lieta – jādomā par jautājumiem, kas ir ikdienā: dezinformācija, kiberuzbrukumi, migrācija uz robežas," uzsvēra Rinkēvičs.
Jaunizveidotās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris "TV3 ziņām" apliecināja, ka pirmais lielais uzdevums – integrēt dažādu valstu karaspēku un bruņojumu vienā brigādē.
"Ir ļoti daudz bruņojuma. Mums ir jābūt drošiem, ka tas viss, kas nāk no daudzām dažādām valstīm darbojas sinhroni. Tas ir izaicinājums, bet mēs mācāmies kopā un kopā kļūstam spēcīgāki. Tas, ka šeit ir tik daudzu valstu karaspēks, apliecina to, ka NATO ir šeit, lai aizsargātu savas tautas. Jebkura valsts, kas ir šeit, ir daļa no šīs spēcīgās alianses."
Lēmums par brigādes lieluma sabiedroto karaspēka klātbūtni tika pieņemts Madridē. Neilgi pēc tam, kad krievi sāka brutālo karu Ukrainā – izplēnēja Rietumvalstu ilūzija, ka ar Krieviju jācenšas kaut ko sarunāt un jautājums par Baltijas jeb priekšējās frontes valstu stiprināšanu tika izvirzīts prioritāšu augšgalā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
