Vēsturisks brīdis. Ieskaties, kā Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu
Plānots, ka jau no 2026. gada jaunajā poligonā varēs sākt trenēties karavīri.
Militārais poligons "Sēlija" ir vērienīgs projekts. Tas atradīsies Sēlijas rietumos, Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā. Jaunā karavīru treniņu vieta kopumā aizņems teju 26 tūkstošu hektāru platību, kas gan lielākoties ir mazapdzīvota teritorija, kuru klāj bieži meži un purvi.
Ja līdz šim poligona aprises bija redzamas vien kartēs, tad tagad tās sāk iezīmēties arī dabā – atmežoti 450 hektāri, un pamazāk sākusies arī aktīvā būvniecība. To sākumu šodien simboliski atzīmēja ar piemiņas kapsulas, kas gan šoreiz bija mīnmetēja mīna, iemūrēšanu.
Lai būvējās labi un arī mācības pēc tam veiksmīgi notiek visiem šeit.
"Šeit jau sāk veidoties jaudīgs poligons, 25 tūkstoši hektāru, lielākais Baltijas valstīs. Un šī simboliskā kapsula ir kā apliecinājums, ka visi darbi notiek un mēs tiešām sargājam Latviju, un to darām kopā ar sabiedrotajiem."
Sēlijas militārā poligona būvniecība nav iegriba, bet gan neatliekama vajadzība, tā šodien uzsvēra bruņoto spēku komandieris. Šobrīd karavīru mācības koncentrējas Ādažos, taču, augot pašu armijai, kā arī sabiedroto klātbūtnei, tur kļuvis daudz par šauru.
"Ādaži ir absolūti piepildīti, mums tur nav vietas pat kur apgrozīties bataljona sastāvā. Bet mēs vakar paziņojām, ka beidzot ir sertificēta multinacionālā brigāde Latvijā, ko vadīs Kanāda. Un kur tad tiem 3500 trenēties? Un maksimumā viņi sasniegs vēl vairāk, līdz 4500 karavīru. Un šī ir tā ideālā vieta."
Poligona izveide gan plānota kārtās, un šobrīd sākta tikai pirmā no tām. Tajā plānots izbūvēt pamata infrastruktūru – manevru laukumu ar uguns vadības torni, šautuves, munīcijas noliktavu, pagaidu karavīru izmitināšanas vietu. Darbu apjoms liels, kamēr termiņi īsi – visam jābūt pabeigtam līdz nākamā gada beigām. SIA "Ošukalns celtniecība" valdes loceklis Armīns Gailums norāda, ka būvniekiem jau ir zināmi darba apjomi. "Jā, mēs solām, ka iekļausimies un neredzam tam īsti kaut kādus šķēršļus. Protams, var ietekmēt laika apstākļi vai kādi ārēji apstākļi, par kuriem mēs neesam lietas kursā," pauž Gailums.
Pašlaik notiek arī darbs pie poligona otrās kārtas infrastruktūras izbūves plāna. Otrajā kārtā plānots izbūvēt kazarmas, noliktavas, ēdnīcu, medicīnas centrus, ceļus, kā arī citu infrastruktūru.
Poligona attīstības otro kārtu paredzēts īstenot līdz 2030. gadam. Iepriekš izskanējis, ka visa jaunā militārā kompleksa izveide varētu izmaksāt līdz 700 miljoniem eiro, taču pagaidām aizsardzības ministrs konkrētu summu nosaukt atturējās.
"Šeit, protams, aplēses vēl tiek precizētas, jo tas ir atkarīgs, kā šie virzīsies būvprojekti, kas arī noteiks precīzākas šīs summas. Bet projekts ir daudzmiljonu vērtībā, un mēs virzāmies uz priekšu, lai īstenotu arī tās nākamās kārtas."
Un uz to cer arī Aizkraukles un Jēkabpils novadi, kuru teritorijās poligons atrodas.
Vaicāts, kāds pienesums no poligona izveides varētu būt vietvarai, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ("Latvijas Zaļā partija") Raivis Ragainis norādīja, ka šobrīd vēl tas nav "jūtami". "(..) bet mēs redzam, ka strādā mūsu uzņēmēji, darba nodrošinājums šobrīd uzņēmējdarbībā," viņš norādīja. "Tālāk, protams, kad šeit jau notiks kāda nopietnāka darbība, tad šis pakalpojumu klāsts. Un es domāju, ka tieši tas būs arī lielākais pienesums pašvaldībai," tā uzskata Ragainis.
"Neapšaubāmi tās būs papildu darba vietas, lai nodrošinātu šo apjomīgo karavīru klātbūtni šeit nepārtraukti. Katru dienu tie būs jāēdina, katru dienu būs jāsniedz dažādi citi pakalpojumi, un, protams, vietējie tur varēs pieteikties un izmantot."
Paredzams, ka, poligonu pabeidzot, tajā ikdienu uzturēsies vismaz 2000 karavīru, bet mācību laikā vēl lielāks skaits militārpersonu.
Salīdzinājumam – vienā no poligonam tuvākajām apdzīvotajām vietām – Daudzevā – dzīvo vien pustūkstotis cilvēku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
