Politiķi atzīst, ka mediju saturs ir drauds valsts drošībai
Diemžēl informatīvās telpas sargāšana nav devusi rezultātu. Ir pieklusušas arī runas par televīzijas kanāla veidošanu krievu valodā un joprojām neizdodas daļu Austrumlatvijas iedzīvotāju ieinteresēt ar pašmāju medijiem. Par mediju pamatnostādnēm nozares eksperti diskutēja arī pirmdien.
Pie diskusiju galda sēdušies elektronisko mediju eksperti, lai kārtējo reizi aktualizētu jautājumus par nozares sakārtošanu, tostarp definētu sabiedriskā pasūtījuma principus. Nozarē strādājošie jau gadiem cer uz likuma izmaiņām, tomēr bez rezultāta.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
To, ka ar sabiedrisko pasūtījumu kaut kas nav kārtībā, apliecina arī valsts kontrole. Revīzijā secināts, ka piešķirtās naudas izlietojums nav saprotams.
Uzraugošā institūcija – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome – atzīst, ka nespēj izsekot līdzi nozarē notiekošajam un būt vienlīdz objektīva gan pret sabiedriskajiem gan komercmedijiem.
Nozares pārstāvji uzskata, ka ir pēdējais laiks mediju vidi sakārtot tā, lai tirgus netiktu kropļots, lai būtu skaidrs valsts pasūtījuma un izpildes principi.
Pagaidām gan par mediju politikas pamatnostādnēm politiķiem viedoklis nav viennozīmīgs.
Otrdien jautājums par mediju politikas pamatnostādnēm tiks skatīts gan Ministru kabinetā, gan par to notiks diskusijas atbildīgajā Saeimas komisijā.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
