Politiķu centieni aizliegt "saltiņus" piedzīvo fiasko. Nelegālais bizness plaukst un zeļ internetā

Sauka skaidroja, ka pētījuma galvenais secinājums nesaskan ar politikā plānotajiem mērķiem — aizliegumi un akcīzes celšana nav samazinājuši patēriņu vai jaunu lietotāju pieplūdumu. "Jā, legālais tirgus krītas," viņš teica, uzsverot, ka daļa pieprasījuma pāriet uz nelegālajiem kanāliem — gan internetā, gan preču brīvu kustību pāri Eiropas robežām.

Oficiālie dati rāda strauju pelēkā tirgus pieaugumu: vienreizlietojamajām e-cigarešu 2022. gadā pelēkā tirgus daļa bija 24,2 %, 2023. gadā 26,8 %, 2024. gadā 31,4 %, bet 2025. gada pirmajos četros mēnešos tā sasniedza jau 42,4 % no kopējā patēriņa. "Un pat pēc konservatīviem aprēķiniem, vismaz 30%, bet drīzāk ap 50%, no tiem, kas vispār lieto kādu no šiem produktiem, pērk viņu nelegāli," teica Sauka.

Viņš arī atgādināja, ka nelegālie tirgotāji ir ātri adaptējušies un izmanto platformas, piemēram, "Telegram", kā arī citus kanālus, lai organizētu plašu un organizētu tirdzniecību. Sauka uzsvēra, ka tirgus pielāgojas un apiet regulējumus, izmantojot algoritmus un cita veida trikus, kas apgrūtina kontroli.

Bez ekonomiskajiem zaudējumiem pētnieks brīdināja arī par veselības riskiem — nezināma izcelsme un saturs nelegālajos šķidrumos rada nopietnus draudus lietotājiem, īpaši jauniešiem. "Mēs nevaram zināt, kas tur ir tajā tvertnē vispār iekšā," viņš sacīja, piebilstot, ka blakus preču piedāvājumam var parādīties arī bīstamas vielas.

Sauka rezumēja, ka esošā pieeja — garšu aizliegumi un akcīzes paaugstināšana — pie šādas situācijas "neko daudz pozitīva nedod ne patēriņa mazināšanai, ne jauniešu pasargāšanai, ne nelegālā tirgus mazināšanai — tieši otrādi." Viņš aicina politiķus pārvērtēt regulējuma instrumentus un akcentēt vecāku, skolu un sabiedrības izglītošanu kā papildus līdzekļus risku samazināšanai.