Astoņi mēneši bez klasiskajiem "saltiņiem". Kaut kas vispār ir mainījies?

Jaunais aizliegums nebija problēma uzņēmējiem, tie jau nākamajā dienā atrada, kā noteikumus apiet. Šobrīd elektronisko cigarešu aromatizētāji nekur nav pazuduši, tos var piepirkt klāt, iegādājoties e-cigareti, tikai ar nosaukumu "pārtikas aromatizētājs".

Sarunā ar "tv3.lv" Sanita Lazdiņa, Veselības ministrijas atkarību profilakses nodaļas pārstāve skaidro, ka ministrija kopā ar PVD veic šo pārtikas aromatizētāju izpēti, jo pašlaik nav pilnībā zināms, vai pārtikas aromatizētāju lietošana ir droša ieelpošanas ceļā. Ir tikai pētījumi, kāda ir ietekme, tos norijot ne uzkarsējot un ieelpojot.

Jautājot, vai tas ir kas labāks par šķidrumiem, kas bija pieejami pirms aizliegumiem, Veselības ministrijas pārstāve norāda: "Šeit nav jautājums par to, kas ir labāks."

Smēķētāju paradumi, aizliegumam stājoties spēkā

Kopš aizliegums ir stājies spēkā, sabiedrībā vērojamas atšķirīgas reakcijas un pielāgošanās jaunajiem noteikumiem. Sarunās ar "tv3.lv" liela daļa "veipotāju" saka, ka aizliegums viņus nav atturējis no nikotīna. Daļa šādus produktus turpina lietot, iegādājoties internetā vai pasūtot no ārvalstīm. Citi pārgājuši uz alternatīvām, ko iespējams sajaukt pašiem.

Viens no uzrunātajiem pastāvīgajiem smēķētājiem stāsta: "Ilgstošam un pastāvīgam smēķētājam vai nikotīna lietotājam tāpat atradīsies veids, kā iegūt vēlamo produktu, lai apmierinātu savas vēlmes."

Anna, kura smēķē piecus gadus, saka: "Pirms jaunā likuma spēkā stāšanās es biju regulāra smēķētāja, kura laika gaitā meklēja mazāk kaitīgas alternatīvas. Sākotnēji smēķēju parastās cigaretes, taču, apzinoties to ietekmi uz veselību, pārgāju uz vienreizējām elektroniskajām cigaretēm."

Taču iemesls, kāpēc pārgājusi atpakaļ pie cigaretēm, ir, jo māc šaubas, ka aromatizētāju un nikotīna bāze jājauc atsevišķi un nav zināms, cik tas ir droši, jo uz iepakojuma nav norādītas proporcijas.

Cits smēķētājs, kurš šobrīd ir pārgājis uz cigaretēm, min, ka "pēc aizlieguma elektroniskās cigaretes smēķēju mazāk, jo nav izvēles brīvības."

Daudzi uzrunātie atzīst, ka lietošanas biežums un konteksts ikdienā nav mainījies. Vienīgais iemesls, kāpēc dažkārt tos patērē mazāk, ir cenas un pieejamības dēļ.

Nozares pārstāvji par pašreiz pieejamo tirgu

Pēc aromatizēto e-cigarešu un beztabakas nikotīna produktu aizlieguma Latvijā mainījušies ne tikai patērētāju ieradumi, bet arī tirgus struktūra. Ražotāji, tirgotāji un asociācijas vienmēr bijušas pirmās, kas steidzās paziņot par pieaugošiem sabiedrības veselības riskiem, nodokļu zaudējumiem un kontroles trūkumu pār nezināmas izcelsmes produktiem. Tas allaž bijis arguments saglabāt esošo kārtību.

"Patērētāji, kuri iepriekš iegādājās kvalitatīvus, sertificētus un legāli pieejamus produktus, šobrīd saskaras ar ierobežotu pieejamību. Daļa lietotāju sākusi meklēt alternatīvus risinājumus ārpus legāli regulētā tirgus," intervijā "tv3.lv" atzīst uzņēmums "Vapify". Kontroles mehānismi netiek līdzi tirgus pārmaiņām – legālie uzņēmumi zaudē, kamēr nelegālie pārdevēji nostiprina pozīcijas.

Uzņēmums saka, ka produktu aprite nav samazinājusies – tikai izslīdējusi no regulētā tirgus uz pelēko zonu, kur kvalitātes un drošības uzraudzība nav iespējama. Tas rada potenciāli bīstamu situāciju, kurā patērētājs bieži vien neapzinās, ko īsti lieto.

Kā "tv3.lv" norāda "Nord Snus": "Noteiktie ierobežojumi gaidīto rezultātu vietā ir nesuši pilnīgi pretēju efektu – jaunieši, kuru aizsardzība bija galvenais vadmotīvs ierobežojumu ieviešanai, tagad var elektroniskās smēķēšanas ierīces iegādāties vēl plašākā klāstā."

Kas notiek ar nelegālajiem?

Intervijā ar "tv3.lv" Veselības ministrijas pārstāve Sanita Lazdiņa apgalvo, ka tādu specifisku datu nemaz nav, par cilvēkiem, kas pārgājuši uz nelegālo tirgu vai cigaretēm.

Tirgotāji norāda, ka tieši viņi, nevis ēnu ekonomikas dalībnieki, ir tie, kurus skar vissmagākā kontrole un sankcijas.

"Netiek uzklausīts viedoklis nedz no tirgū strādājošajiem, nedz arī no tiesībsargājošajām iestādēm. Ierobežojumi neietekmē nelegālo tirgu, tas tikai apgrūtina jau tā smagnējo legālo tirgu," "Pro Vape Team" pauž "tv3.lv".

Veselības ministrijas pārstāve norāda, ka likumdošanas process par tabakas ierobežojumiem bija atklāts un industrija tajā varēja piedalīties un ministrijai nav pienākums sadarboties ar industriju, jo PVO konvencija paredz, ka tabakas politika jāveido neatkarīgi no komerciālām interesēm.

Uzrunātie uzņēmumi ziņo par strauju apgrozījuma kritumu un saka, ka šādi valsts zaudē ienākumus no akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa. Vienlaikus ēnu ekonomika augot, bet legālais tirgus sarūk.

Kā norāda Beztabakas produktu asociācija, zaudējumi jau ir taustāmi: "90 dienu laikā no neiekasētā akcīzes nodokļa valsts budžetā ir radies "caurums" pusotra miljona eiro apmērā."

Veselības ministrijas pārstāve Sanita Lazdiņa uzskata, ka industrijas apgalvojumus par esošo situāciju noteikti vajadzētu izvērtēt, vai tie atbilst patiesībai: "Industrijas mērķis nav, lai kāds atmestu, viņu mērķis ir turpināt, lai jūs lietotu šo produktu, lai būtu viņu patērētājs."

Veselības inspekcija "tv3.lv" norāda, ka šā gada pirmajos 6 mēnešos, veicot pārbaudes elektronisko cigarešu mazumtirdzniecības vietās, specializētos veikalos pie elektronisko cigarešu un to uzpildes šķidrumu ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem, no visām 146 pārbaudītajām elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes šķidrumiem, 73 vienības pilnībā atbilda noteiktajām prasībām.

Savukārt 63 gadījumos tika konstatētas dažāda veida neatbilstības, un šādus produktus pārdot nevar.

Nepietiekamās kontroles dēļ Veselības ministrija rosināja pieņemt grozījumus Krimināllikumā, kas stājās spēkā no 10. jūnija, par nelegālu e-cigarešu un nikotīna spilventiņu pārdošanu, tai skaitā arī mazos apmēros var iestāties kriminālatbildība.

Lai nākotnē uzlabotu situāciju, un šis aizliegums strādātu, Veselības ministrijas pārstāve uzskata, ka vajadzētu aizliegumu ieviest visā Eiropā, lai pārtrauktu tirdzniecību starp valstīm, kurās tas ir atļauts, kā arī ieviest aizliegumu pārdot nikotīna saturošos produktus internetā.