Pretkorupcijas organizācija: Demokrātiskās institūcijas ir apdraudētas – tam par pamatu ir uz populismu tendēti līderi

Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē 13 dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Iepazīstinot ar jaunajiem datiem, Globālās pretkorupcijas organizācija norāda, ka valstu nespēja kontrolēt korupciju ir viens no demokrātijas krīzes iemesliem pasaulē.

"Korupcijas situācija visā pasaulē ir ievērojami pasliktinājusies. Divās trešdaļās valstu Korupcijas uztveres indeksā saņēmušas mazāk par 50 punktiem," skaidro "Transparency International’’ priekšsēdētāja Edda Mullere.

Korupcijas uztveres indekss sarindo 180 pasaules valstis pēc korupcijas līmeņa valsts sektorā. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100. 0 nozīmē, ka valsts pārvaldē ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka korupcijas esamība ir zema. Analizējot iegūtos rezultātus, eksperti norāda, ka demokrātiskās institūcijas šobrīd visā pasaulē ir apdraudētas un tam par pamatu bieži ir uz autoritārismu vai populismu tendēti līderi.

"Korupcija plaukst tad, kad tiesu, likumdevēju un demokrātiskas institūcijas darbojas vājā līmenī. Mēs atrodam skaidrus piemērus korupcijas uztveres indeksā, kas pierāda saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni, arī Eiropā," norāda "Transparency International’’ priekšsēdētāja.

Ar rezultātu nevar lepoties arī Latvija, kas korupcijas uztveres indeksā saņēmusi tikpat cik pērn –  58 punktus un šobrīd 180 valstu sarakstā ierindojas 41. vietā.

Sabiedrība par atklātību "Delna" uzskata, ka lielākais klupšanas akmens esot tiesībaizsardzības iestāžu spējas atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. "Kopējās tendences ir tādas, ka tas, kas ir saistīts ar sodiem, ar to, vai korumpanti saņem sodus un vai viņi tiks notiesāti – tur mums nav progresa jau vairākus gadus," pauž "Delnas" direktore Liene Gātere.

Nevalstiskā organizācija uzskata, ka šā gada rezultāts liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un tas esot jāuztver kā nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai, jo Eiropas Savienības valstu starpā Latvija ir zem vidējiem rādītājiem.

"Mēs esam lejas galā. Vidējais rādītājs ir 65 punkti, Latvijai ir 58. Mēs arī redzam, ka Lietuvai ir vairāk un Igaunijai ir stipri vairāk. Institūcijām ir ļoti liela nozīme kopumā. Ja mēs skatāmies un domājam par demokrātijas kvalitāti, lai mums nenotiktu Latvijā demokrātijas lejupslīde, mums ir jādomā, kā mēs Latvijā ieviešam tādus mehānismus, kas padarītu korupcijai nelabvēlīgu augsni," norāda Gātere.

Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume LNT ziņām rakstveida atbildē skaidro, ka korupcijas uztveres indekss nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju Latvijā. Turklāt birojam joprojām trūkstot resursu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

"Tas, ka KUI saglabājies nemainīgs, savā ziņā ir arī inerces jautājums. Vēsturiski birojs ir bijis novājināts, un līdz ar to sabiedrībā ir saglabājies uzskats, ka ar korupcijas apkarošanu Latvijā neveicas. Kaut gan 2018. gads bija biroja atgūšanās gads, resursu joprojām trūkst un, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, KNAB ir jāstiprina. Protams, mēs bijām cerējuši, ka progress būs – 2018.gads bija intensīva un aktīva darba gads," norāda Straume.

Tikmēr sabiedrība par atklātību "Delna" pauž cerību, ka situāciju šajā jomā mainīs trauksmes cēlēju aizsardzības likums, kas stāsies spēkā jau šā gada maijā.