Pretrunīgu vērtējumu saņēmusi Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa runa pie Brīvības pieminekļa
Vēstījums tautai, kam, iespējams, vajadzēja kļūt par spēcīgāko un emocionāli piesātinātāko ne vien Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, bet visu viņa priekšgājēju vēsturē, ekspertu ieskatā, bijusi formāla un ilga vien dažas minūtes.
18. novembrī pulcēties pie Brīvības pieminekļa iedzīvotājiem ir tradīcija vairāku gadu garumā, tostarp klausīties prezidenta runu. Daudzi bija cerējuši, ka simtgades runa būs īpaša, piesātināta un vērsta ar skatu nākotnē.
Politologs Filips Rajevskis prezidenta uzstāšanos novērtēja kā atbilstošu. Taču Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis, kurš savā karjerā ir bijis vairāku amatpersonu runu autors, to sauc par izpildītu tehniski, bet – ne emocionāli.
Kārlis Bukovskis
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks
Tas, kā pietrūkst šajā runā, ir uzdrīkstēšanās attiecībā uz ārējām attiecībām, tas, ka jābūt ambicioziem, jāpasaka pašiem sev skaidri, sev, ka varam būt piemērs citām valstīm, kaut vai tām pašām, ar kurām 30 gadus bijām kopā Padomju Savienībā.
"Mēs dzirdējām runu teātrī, ordeņu pasniegšanā, parādē, pie Brīvības pieminekļa, kas, protams, padara to situāciju vēl sarežģītāku, un šķiet labi atrisināja šo jautājumu amatpersonas, ka runas nepārklājās, un tas ir liels sasniegums," uzskata Rajevskis.
Atgādinām, ka tradīciju – 18. novembra vakarā teikt runu pie Brīvības pieminekļa – ieviesa eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pamatojot to ar vēlmi vērsties pie tautas.
