Aptuveni 60 cilvēku šodien Rīgā pulcējās protesta akcijā pret ieceri noteikt vēl divu gadu periodu, kurā šeit dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs nokārtot valsts valodas eksāmenu. Pasākumā sanākušie turēja rokās plakātus un citādi pievērsa uzmanību, aicinot politiķus atkāpties no jaunajiem plāniem, vēsta TV3 Ziņas.
Ar saukli "Mācies vai vācies!" pie Iekšlietu ministrijas protestē pret ieceri noteikt vēl divu gadu periodu, kurā šeit dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs nokārtot valsts valodas eksāmenu.
Policijas darbinieks protesta akcijas rīkotāju informē par kārtību tā drošai norisei. Ļaudis sanāk neapmierinātībā ar valdības plāniem pēc būtības par diviem gadiem pagarināt termiņu, kas dots šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem latviešu valodas eksāmena nokārtošanai.
Daniels Treijs
pasākuma rīkotājs, biedrības "Atļautais Paņēmiens" vadītājs
"Es pats strādāju ar viņiem. Es biju darbinieks Valsts izglītības satura centrā, pieņēmu iesniegumus un redzēju attieksmi. Viņi saka: "Mēs tāpat vien, ķeksīša pēc. Tālāk neko nedarīsim. Samaksāsim valsts nodevu, un viss!" Es neuzskatu, ka tādiem cilvēkiem ir jādod vēl papildu divu gadi."
Vēl pirms sākuma kādam ar akcijas ideju neapmierinātam krieviski runājošam vīram pasākumu nācās pamest policijas pavadībā. Pārējais protests aizvadīts mierīgi, skandējot saukļus un dziedot, turot rokas plakātus ar uzrakstu "Mācies vai Vācies" un citiem.
Šī protesta vieta, protams, nav izvēlēta nejauši. Cilvēki te pulcējas piektdienas pēcpusdienā, tai skaitā pēc mūsu valstsvienības lieliskās uzvaras basketbolā pār Spāniju, pretim Iekšlietu ministrijai. Kas jautājumos par migrāciju, drošību un citiem ir valsts galvenā iestāde.
"Paši pirmie noteikumi tika pieņemti steigā, nedefinējot konkrētus punktus. Tas maldina gan cilvēkus, kuriem ir jākārto eksāmens, gan tracina un kaitina tautu. Šobrīd atkal tiek runāts par noteikumiem, kuri radīs vēl lielāku samulsumu un sašutumu," spirež Līga.
"Es neesmu latviete, bet es cienu šo valodu un šo valsti. Jāprot latviešu valoda. Ja mēs katrs runāsim savā dzimtajā valodā, tad kam vajadzīga valsts valoda? Vai mēs sapratīsimies? Mēs mājās varam runāt katrs savā dzimtajā valodā," uzskata Vanda.
