Uz saturu

Publiskais optimisms nesakrīt ar reālo progresu – šaubu mākonis virs "Rail Baltica" turpina pieaugt

Latvijā arvien pieaug šaubas par "Rail Baltica" nākotni – vairāki Saeimas deputāti aicina projektu būtiski pārskatīt vai pat samazināt tā apmēru, jo valsts budžetā tuvākajos gados tam var nepietikt līdzekļu. Lai gan politiski projekts joprojām tiek atbalstīts, realitātē arvien biežāk izskan bažas par izmaksām, termiņiem un praktisko ieguvumu, vēsta igauņu sabiedriskais medijs ERR.

19. aprīlī 13:20

Latvijas parlamentā apgriezienus uzņem diskusijas par "Rail Baltica" nākotni. Daļa deputātu uzskata, ka projekts jāpārskata un jāpielāgo valsts finansiālajām iespējām, jo tuvākajos gados papildu finansējums no budžeta var nebūt pieejams. Vienlaikus Saeima gatavojas pieņemt īpašu likumu, kas noteiks projekta pārvaldību un atbildības sadalījumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Projektam Latvijā jau šobrīd raksturīga fragmentāra attīstība – būvdarbi notiek dažādos posmos, taču kopējais progress ir nevienmērīgs, atzīmē ERR. Kā medijam norāda politiķi, tas veicinājis izmaksu pieaugumu.

"Rail Baltica" būvniecība ir iestrēgusi daudzos blakusprojektos, kas būtiski sadārdzinājuši kopējās izmaksas," ERR sacīja Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (P), uzsverot, ka pēdējos gados mēģināts samazināt saistības un padarīt projektu caurskatāmāku.

VIDEO: Saeima vēlas piespiest turpmāk atbildību par "Rail Baltica" projektu uzņemties premjeram

Arvien skaļāk izskan šaubas par projekta realizācijas termiņiem un kopējām izmaksām. Deputāti norāda, ka precīzu summu joprojām nav iespējams nosaukt.

"Projekts ir tik apjomīgs, ka neviens šobrīd nevar pateikt, cik tas kopumā maksās. Oficiāli vēl min 2030. gadu kā pabeigšanas termiņu, bet ir skaidrs, ka tas nav reāli," atzina ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Papildu izaicinājumu rada arī valsts prioritāšu maiņa – pieejamie līdzekļi arvien vairāk tiek novirzīti aizsardzības vajadzībām, kas samazina iespējas finansēt infrastruktūras megaprojektus.

Atsevišķi politiķi asi kritizē arī projekta plānojumu un praktisko pienesumu. "Trase sadala valsti divās daļās, bet nesavieno ar lielākajām pilsētām. Rīga nav tieši sasniedzama, nav arī savienojuma ar ostu," medijam norāda deputāts Andris Kulbergs (AS).

Lasi vēl: "Rail Baltica" skeptiķu pulkam pievienojas Polija – miljardu projekts tiks pabeigts 2040. gadā

Tikmēr citi uzskata, ka projekts pat varētu tikt uz laiku apturēts, ņemot vērā tā izmaksas. "Nav iespējams atrast 20 miljardus eiro. Šādā veidā šo projektu īstenot nevar," uzsvēra neatkarīgais deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Politiskais atbalsts saglabājas, bet skaidrības trūkst

Neskatoties uz kritiku, parlamentā joprojām pastāv vairākuma atbalsts projektam. "Aptuveni divas trešdaļas deputātu atbalsta "Rail Baltica"," ERR norādīja Edmunds Jurēvics (JV).

Noskaties: Ja izdosies, tad "Rail Baltica" pabeigs pēc 20 gadiem – ekonomistam skarba prognoze

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr vienlaikus trūkst skaidra rīcības plāna, kā projektu pielāgot jaunajiem finanšu apstākļiem. ERR izceļ, ka "Rail Baltica" vadītāji gan Satiksmes ministrijā, gan būvniecību organizējošajā uzņēmumā nepārtraukti mainās. Medijs ir skarbs, piebilstot, ka divi smagsvari – "Rail Baltica" un "airBaltic" – no Latvijas valsts prasa ne tikai vairāk finanšu līdzekļu, bet arī vairāk gudrības un pieredzes, nekā tā var piedāvāt.

Gadsimta projekta attīstības diskusijas Latvijā nu jau regulāri kontrastē ar Baltijas līderu publiski pausto optimismu par projekta virzību. Eksperti norāda – situācija liecina par plaisu starp politiskajiem paziņojumiem un reālo progresu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm