Pūce: Novadu reforma nav akmenī kalta, taču tā tiks pieņemta

Saskaņā ar Pūces piedāvājumu, novadu skaitu Latvijā paredzēts samazināt par divām  trešdaļām. Pašreizējo 119 pašvaldību vietā paliktu 35. Rīga un Jūrmala būtu republikas nozīmes pilsētas, bet pārējie novadi tiktu apvienoti ap attīstības centriem. Neskaitot Pierīgu, jauno novadu teritorija pamatā sakrīt ar bijušo rajonu robežām. Jaunā karte esot sākuma piedāvājums sarunai, taču neatkarīgi no iebildēm, reforma tikšot īstenota.

"Lēmums tiks pieņemts, tas lai nomierinātu. Nebūs tā, ka šis paliks kā atvērts jautājums un mēs vēl pēc desmit gadiem runāsim par to, ka administratīvi teritoriālā reforma bezgalīgi turpinās," saka pašvaldību lietu ministrs.

Kā uzsvēra Pūce, pēc reformas novadi paliktu līdzīgāki un spēcīgāki. Ja šobrīd mazākajos novados iedzīvotāju skaits knapi pārsniedz 1000 un ir grūtības uzturēt vienu vidusskolu, nemaz nerunājot par investīciju piesaisti, pēc reformas mazākais novads būs Līvanu ar 11 000 iedzīvotāju. Savukārt lielākajā – Daugavpils novadā – dzīvos vairāk neka 100 000. Reformas rezultātā vairāk nekā 100 miljonus eiro varēšot ietaupīt uz administratīviem tēriņiem. Domē ievēlēto deputātu skaits vien samazināsies par 1000.

"Mazākam vienībām objektīvi ir lielāki administratīvie izdevumi, tā tas vienmēr ir un vienmēr būs, tur nekas nemainīsies," skaidro Pūce.

Tomēr pats svarīgākais – reforma uzlabošot valsts un pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, tikšot izveidota vienlīdzīga un ilgtspējīga pašvaldību sistēma. Šobrīd pašvaldību starpā ir neveselīga konkurence, kurā uzvar stiprākie, bet zaudē vājākie.

"Faktiski mēs izveidojam situāciju, kur pašvaldības nevis pozitīvā ziņā konkurē par ekonomiskās attīstības iespējām savā teritorijā, bet sacenšas ar to, kura piedāvās lielāko nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā vēl gudrāk ievilināt savā skolā kaimiņu novada bērnu, piemēram, nu jau vairs nebraucot līdz pieturai, bet piebraucot līdz dzīvesvietas durvīm, maksājot stipendijas par to, ka cilvēks ir ticis līdz vidusskolai," pauž ministrs.

Jaunajā modelī katrā novadā būšot vismaz viena perspektīva vidusskola. Visi novadi spēšot pildīt autonomās funkcijas un attīstīties. Šobrīd gan nav atrisināts jautājums par otrā līmeņa pašvaldībām. Vēl esot jādiskutē, vai veidot vēlētus apriņķus vai stiprināt esošo plānošanas reģionus. Reformas sabiedriskā apriešana  plānota līdz vasaras beigām. Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka piedāvājums neesot akmeni kalts, tomēr visas iebildes neesot iespējams ņemt vērā.

"Es esmu Latvijas republikas reģionālas attīstības ministrs, man ir jānodrošina, ka reformas rezultātā tiktu nodrošinātas visu Latvijas iedzīvotāju intereses saņemt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus par samērojamām cenām," saka Pūce.

Rudenī plānots apkopot ierosinājumus, bet decembrī iesniegt Saeimā jau konkrētu likumu, kurš jāpieņem līdz nākamā gada vasarai. Savukārt pilnvērtīgi jaunie novadi sāks darboties 2021.gadā pēc pašvaldību vēlēšanām.