"Rammstein" koncerta laikā aizliegta filmēšana ar droniem. Cik apzinīgi cilvēki ievēro ierobežojumus?

Plaši apmeklētus pasākumus, kāds solās būt arī "Rammstein" koncerts Lucavsalā, nedrīkst iemūžināt no gaisa ar droniem, ja vien tam nav saņemta īpaša atļauja. Pretējā gadījumā viss var izvērsties par ļoti dārgu foto vai video atmiņu.

Īslaicīgi gaisa telpas ierobežojumi būs otrdien virs koncerta laikā no plkst. 20.00 līdz pusnaktij. Vienīgie, kam ļauts filmēt, būs koncerta organizatori.

"Mūsu rīkotajos masu pasākumos vienmēr lūdzam noteikt šos ierobežojumus, jo nesankcionēta drona lidināšana no nezināmiem dronu īpašniekiem apdraud apmeklētāju drošību. Ja dronam kaut kas notiek un viņi to uzmet cilvēkiem uz galvas, tad, protams, tas nav pasākuma rīkotāju interesēs, tādēļ šie ierobežojumi tiek noteikti," skaidro koncertaģentūras "FBI" pārstāvis Ģirts Majors.

Taču pārkāpumi notiek – vienu drona pilotu Civilās aviācijas aģentūra pieķēra, neatļauti filmējot arī nesenajā pasaules slavenā dziedātāja Eda Šīrana uzstāšanas laikā Lucavsalā. Bet, tā kā pilsētās ir arī daudzas vietas, kur liegums bez atļaujas lidināt bezpilota gaisa kuģus ir pastāvīgs, pērn izskatītas kopumā 32, bet šogad 16 administratīvā pārkāpuma lietas. Pēc Civilās aizsardzības aģentūras pārstāvja Aivja Vinceva secinātā, dronu piloti pieļauj kļūdas pamatā nezināšanas dēļ.

"Cilvēki, kas ieradušies uz administratīvās pārkāpumu lietas izskatīšanu, ir atzinuši, ka viņi nav bijušie pietiekami labi informēti par kaut kādu noteikumu eksistēšanu un ka viņiem jāievēro kaut kāda veida zonas, kur nedrīkst lidot. Visbiežāk tās ir valsts aizsardzība zonas un NBS štābi, bāzes, kura arī tiek konstatēti šie pārkāpumi," viņš saka.

Par pārkāpumu draud sods līdz pat 3000 eiro, bet līdz šim aģentūra bijusi saudzīga un piemērojusi tikai minimālos sodus – 150 eiro privātpersonām vai 700 eiro uzņēmumiem, kurus turklāt var uz pusi mazināt, tos samaksājot ātrāk.

"Nav mērķis sodīt personas, bet izglītot," teic Civilās aizsardzības aģentūras pārstāvis. Turklāt, otrreiz pārkāpjot noteikumus, neviens nav pieķerts. Tas liecina par cilvēku atbildību, turklāt vienlaikus būtiski audzis izsniegto atļauju skaits – septiņos mēnešos jau 92 iepretim 58 pērnajā gadā kopumā.

"Tālvadības bezpilota gaisa kuģi tiek izmantoti arī uzņēmējdarbībā, pieņemsim, apsekošanā, uzmērīšanā, kas nepieciešamas. Ir ļoti daudz gadījumu, kad pie mums vēršas tālvadības piloti, kas varētu teikt, ar to nodarbojas profesionālā līmenī, kuriem pasūtījumi uzfilmēt pasākumus, pilsētas svētkus, objektus, uzņēmējdarbības forma kāda, veikalus, lielveikalus, plānotos, veikalus – ir dažādi gadījumi," skaidro Vincevs.

Bet nākamgad mainīsies dronu lietošanas prasības un iespējas. Pirmkārt, būs vieglāk orientēties lieguma zonās, jo Latvijas gaisa satiksmes mājaslapā publicēs visas, kurām noteikti jebkāda veida ierobežojumi. Bet tiem, kuriem tagad aktuāli katru reizi dronu izmantošanai saņemt atļaujas, varēs saņemt ilgtermiņa atļaujas, nokārtojot eksāmenu.

Tiesa, īslaicīgu gaisa telpas ierobežojumi gadījumā vienalga būs jāsaņem papildu atļauja, jo tie ir paaugstinātas bīstamības apstākļi. Nākamgad plānots ieviest arī dronu reģistru, un, līdzīgi kā auto, būs paredzēta civiltiesiskā apdrošināšana. Aplēses liecina, ka Latvijā šobrīd ir ap 2000 dronu. Atļaujas un jaunās prasības neattieksies uz maziem droniem, kurus plānots izmantot mājas ballītēs nelielos augstumos.