Reti, bet mēģina: kā Latvijā ieslodzītie bēguši no cietuma

Jau vēstīts, ka nesenākā bēgšana no cietuma Latvijā norisinājās svētdien, 23. jūlijā, kad no Rīgas Centrālcietuma izbēga par slepkavības mēģinājumu notiesātais Māris Kovaļovs. Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītājs TV3 raidījumam "900 sekundes" atklāja, ka bēgšana visdrīzāk notikusi spontāni, un tās faktu redzējuši cietuma darbinieki. Drīz pēc tam Valsts policija (VP) sāka plašus meklēšanas pasākumus, tostarp operāciju "’Slazdi’’. Pēc aptuveni piecām stundām Kovaļovu izdevās notvert.

Par notikušo uzsākta dienesta pārbaude. Tāpat pārvaldes un Centrālcietuma vadītāji ieslodzījuma vietu inspicējuši un vienojušies par nedrošo vietu tālāku izvērtēšanu un nostiprināšanu.

Pēdējo desmit gadu laikā tā gan nav vienīgā ieslodzītā bēgšana. 2021. gada 8. novembrī notiesātais Igors Korolis, izmantojot palīglīdzekļus, pārvarēja ieslodzījuma vietas nožogojumu un izbēga no Jēkabpils cietuma. Ieslodzītais vairākkārt tiesāts par zādzībām un cietumā izcieta 11 mēnešu brīvības atņemšanas sodu. IeVP pārvaldes Drošības daļas amatpersonas sadarbībā ar VP veica operatīvos meklēšanas pasākumus, kā rezultātā tajā pašā dienā pēc nepilnām trim stundām Korolis tika aizturēts, nogādāts policijas iecirknī un pēc tam Jēkabpils cietumā.

Tāpat 2015. gadā naktī uz 20. martu no Olaines cietuma slēgtās nodaļas notiesātais Sergejs Jeļisejevs. Vīrietis bija notiesāts par laupīšanu, par ko viņam piespriests 2,6 gadus ilgs cietumsods. No slēgtās nodaļas Jeļisejevs izbēdzis, pārzāģējot loga restes. Viņu izdevās aizturēt vien pēc divām nedēļām – 3. aprīlī Rīgā, Pļavniekos. Toreiz disciplinārsods tika piemērots 11 amatpersonām.

Skaļākā bēgšana no Centrālcietuma

Kas attiecas uz notikumiem Rīgas Centrālcietumā, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, iepriekšējā skaļākā bēgšana notika 2006. gada 9. augustā. Toreiz ieslodzījuma vietas teritoriju izdevās atstāt četriem ieslodzītajiem: 1973. gadā dzimušajam Ērikam Atkačovam, kurš bija ieslodzīts uz 13 gadiem, 1963. gadā dzimušajam Viktoram Atamanovam, kurš bija tiesāts par slepkavību un cietumā izcieta 12 gadu sodu, 1979. gadā dzimušajam Aleksejam Ivanovam, kurš bija notiesāts par laupīšanu uz astoņiem gadiem cietumā, un par zādzībām vairākkārt tiesātajam 1980. gadā dzimušajam Ričardam Prāvecam.

Kā izriet no tiesā izskatītās bēgšanas lietas materiāliem, 2006. gada augustā četrotne, izsitot kameras sienā caurumu un pārzāģējot restes, izkļuva no kameras, tad devās dzeloņstiepļu žoga virzienā, kur viņus pamanīja apsargs, kurš panāca pēdējo no bēgļiem un centās viņu aizturēt, tomēr nesekmīgi. Tikuši pāri žogam, ieslodzītie izbēga, uzkāpjot sargtornī, kurš darbinieku trūkuma dēļ visu dienu bija tukšs.

Aiz mūriem bēgļus gaidīja īrēta automašīna, kuru ieslodzītie bija pasūtījuši pa nelegālu telefonu. Transportlīdzekli vadīja viena no bēgļiem – Ivanova – tēvs. Viņš nogādāja apsūdzētos līdz robežai, kuru tie nelegāli šķērsoja, un pēc tam jau aizveda līdz Kauņai.

10. augustā apsūdzētie tika aizturēti uz Lietuvas-Polijas robežas. Pēc prokurores domām, viņi bija nodomājuši bēgt uz Vāciju, jo vairākkārt tiesātā Atkačova grupējumam bija cieša saistība ar šo valsti. Viņš arī tika uzskatīts par bēgšanas organizatoru.

Vērienīgākās ieslodzīto bēgšanas Latvijas vēsturē

Atskatoties tālākā vēsturē, arī 1998. gada 19. aprīlī no Centrālcietuma izbēga divi ieslodzītie. Pēc notikušā tika sodītas 15 amatpersonas, tostarp četri darbinieki atbrīvoti no darba, vēsta "’diena.lv’’. Tā paša gada 10. novembrī no Centrālcietuma izbēga vēl divi ieslodzītie. Pēc notikušā šoreiz tika sodītas 14 amatpersonas, tostarp vēl četri darbinieki tika atbrīvoti no darba.

Savukārt 1994. gadā notika divas no Latvijas vēsturē zināmākajām un lielākajām ieslodzīto bēgšanām. Naktī uz 28. jūliju no Pārlielupes cietuma izbēga 89 ieslodzītie. Bēgšana tika gatavota ieslodzītajam Reihenbaham un tai tika izmantots desmit metrus garš tunelis, kuru raka divus mēnešus un kurš sākās cietuma veļas mazgāšanas nodaļā, vēsta portāls "’Delfi’’. Lai arī bēgšana sākās jau naktī, tā tika atklāta vien 28. jūlija pēcpusdienā, proti, pēc septiņām stundām. Gadu pēc notikušā brīvībā atradās vēl desmit izbēgušie ieslodzītie, taču daži nav notverti joprojām. Toreiz pēc dienesta pārbaudes tika sodīta 21 amatpersona, bet pieci cietuma darbinieki atbrīvoti no darba.

Iedvesmojoties no 1994. gada prātam grūti aptveramā notikuma, radīts pašmāju seriāls "Tunelis". To vari skatīties straumēšanas platformā "Go3".

Te jāiestarpina, ka gadu iepriekš – 1993. gada 1. jūnijā – Jelgavas 4. kolonijā bēgšanu organizēja Latvijas kriminālajās aprindās bēdīgi slavenā Vadima Liedes banda. Liede tika notiesāts par slepkavību uz 13 gadiem, taču, pavadījis kolonijā vien 40 dienas, kopā ar deviņiem "kolēģiem", kuri pārsvarā bija notiesāti par laupīšanām, izkļuva brīvībā, izmantojot šim nolūkam izraktu aptuveni 20 metru garu eju, raksta "nra.lv".

Izbēgušo vidū bija Liedes līdzdalībnieks – uz 12 gadiem notiesātais Aleksandrs Gellers, kā arī Oļegs Poļanskis, Igors Udalovs, Viktors Uvalovs un citi. Tiesa, Liede mēģināja bēgt jau izmeklēšanas darbību laikā no Rīgas milicijas pārvaldes, izlecot pa otrā stāva logu. Bēgšanas mēģinājumā viņš salauza abu potīšu kaulus, un likumsargi viņu aizturēja 20 metrus no piezemēšanās vietas.

Visbeidzot 1994. gada 28. oktobrī Daugavpils Grīvas cietumā notika otrā lielākā bēgšana Latvijas vēsturē, kad izbēga 15 ieslodzītie. Šoreiz tika izmantota nevis izrakta eja, bet ar speciāli izgatavotu urbi izurbta ap pusotru metru bieza siena un ar tā palīdzību uzlauztas loga restes. Tā kā tā bija otrā masveida ieslodzīto bēgšana dažu mēnešu laikā, no amata atkāpās tā laika iekšlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.