Rīgā atklāj septīto Trīs jūru samitu

Jau ziņots, ka 20.–21. jūnijā Rīgā noris septītais Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un ceturtais Biznesa forums, kura laikā dalībvalstu līderi, iniciatīvas stratēģiskie partneri un uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji apspriež, kā turpmāk attīstīt TJI un uz kādiem projektiem fokusēties. Tāpat samitā tiek meklēti veidi, kā TJI valstis var palīdzēt Ukrainai atjaunoties pēc kara.

Levits, atklājot samitu, uzsvēra, ka šogad nav labāka brīža, vietas un formāta, kā tikties kā Baltijas jūras krastā, vēsturiskajā Hanzas savienības pilsētā Rīgā, kas jau gadsimtiem kalpo par kopā sanākšanas vietu cilvēkiem, precēm un kultūrām visu pušu labklājības veicināšanai. Pēc Levita teiktā, samits ir turpinājums pirms sešiem gadiem uzsāktajam procesam, Baltijas, Adrijas un Melnās jūras piekrastes valstu vadītājiem apvienojot spēkus nepieciešamības dēļ, kuru radīja to līdzīgā vēsturiskā pieredze, ģeogrāfiskais novietojums, kopīgais ceļš Eiropā un uzticība Eiropas vērtībām.

"Mēs, 12 Trīs jūru iniciatīvas dalībvalstis, visas arī esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Vairums no mums ir arī NATO dalībvalstis. Daudzējādā ziņā esam pilnībā integrējušies Eiropas vienotajā organismā. Mūsu reģions ir ekonomiskās izaugsmes reģions. Mūsu reģiona ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme ir straujāka nekā citviet Eiropā," iesāka Levits.

Viņš vērsa uzmanību tam, ka palielinās arī attiecīgā reģiona politiskā nozīme. "Kopā ar citiem eiropiešiem mēs nosakām, kādas ir Eiropas intereses, kas ir Eiropas vērtības. Tas arī ir bijis skaidri redzams pašreizējā Krievijas kara Ukrainā kontekstā," atgādināja Levits.

Uzrunājot kolēģus, viņš teica, ka TJI pamatprincips ir "politiski iedvesmota, ekonomiski virzīta", tādēļ Biznesa forums norit vienlaikus ar samitu. "Mūsu uzdevums ir pieņemt pareizus politiskos lēmumus, lai veicinātu ieguldījumus svarīgākajās jomās, nodrošinot mūsu ekonomiku noturību un gatavību nākotnei. Eiropas Savienības ziemeļu-dienvidu ass infrastruktūras vajadzības aizvien vēl ir milzīgas.  Spēcīgāki digitālie, transporta un enerģijas savienojumi šajā asī ir būtiski nepieciešami Eiropas Savienības kohēzijas nodrošināšanai," viņš pauda.

Levits pauda, ka šīs dienas pušu tikšanās un rītdienas Biznesa foruma uzdevums ir pilnveidot savas spējas visos trīs sadarbības virzienos – enerģētikā, transportā un digitālajā jomā. Pēc viņa teiktā, ir konkrētāk jāpievēršas mūsu enerģijas starpsavienojumiem. Ja klimata pārmaiņu radītais apdraudējums mums vēl nebija licis rīkoties gana ātri, Krievijas karš Ukrainā gan to beidzot ir panācis.

Tāpat Levits uzsvēra, ka transporta maršruti Trīs jūru iniciatīvas reģionā sniedz daudz jaunu iespēju konsolidēt reģionu un veicināt ziemeļu-dienvidu ass attīstību. Ātrgaitas dzelzceļa līnija "Rail Baltica", ko paredzēts pabeigt līdz 2026. gadam, nodrošinot mums savienojumu ar Varšavu un vēl tālāk, ir tikai viens no piemēriem.

Tikmēr Melnās jūras blokādes radītās problēmas graudu eksportā, pēc Levita teiktā, lieku reizi norāda uz to, ka Eiropā vēl ir jāstiprina dzelzceļa savienojumi. Arī jaunākās digitālās tehnoloģijas ir vienlīdz svarīgas. "Uzticami un droši digitālie savienojumi ir būtiski ne vien mūsu turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei, bet arī mūsu drošībai," samita atklāšanā sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzsvēra, ka lieliem infrastruktūras projektiem ir nepieciešami ieguldījumi. Tikai pirms trim gadiem Rīgā izveidotajā TJI Investīciju fondā tiek apvienoti dalībvalstu resursi. Tiek sagaidīti turpmāki valdību ieguldījumus fondā, kā arī aizvien lielāka privātā sektora iesaiste tajā.

Pēc Levita teiktā, TJI veidojošās valstis novērtē arī ciešo stratēģisko partnerību ar Vāciju, ASV un Eiropas Komisiju. Transatlantiskā partnerība un spēcīga Eiropas identitāte ir TJI divi ģeopolitiskie stūrakmeņi. Lielākas ASV investīcijas reģionā ar Investīciju fonda starpniecību kalpos par būtisku virzītājspēku.

Pēc viņa teiktā, pasākumā Rīgā būs iespēja arī pārrunāt iespējas veidot plašāku Trīs jūru reģiona sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm un organizācijām Eiropā un visā pasaulē.

Levits, uzrunājot kolēģus, pauda vēlmi piedāvāt jaunu Eiropas Trīs jūru reģiona pamatprincipu – "demokrātiska aktivizācija".

Viņš uzsvēra, ka cauruļvadi, turbīnas, dzelzceļi un kabeļi ir mūsu vienotības materiālā izpausme, taču to uzdevums ir savienot mūsu reģiona iedzīvotājus, darboties to labā un plašākā mērogā – visas Eiropas labā. Tieši tādēļ ir jāiesaista arī savu valstu pilsoniskā sabiedrība, jāpalīdz tai veidot starpsavienojumus, atklāt kopīgas intereses un vienoties kopīgos mērķo, uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš pauda prieku, ka Rīga šodien uzņem otro Trīs jūru iniciatīvas parlamentāro forumu. "Parlamentārieši pieņem likumus, kas mūsu valstis padara pievilcīgākas investoriem un veido tajās labāku investīciju vidi. Arī mūsu valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras aizvien atbalsta TJI misiju un mērķus. Šī gada tirdzniecības un rūpniecības kameru sanāksme Rīgā ir tieši laikā un noteikti vecinās iniciatīvas praktiskās dimensijas īstenošanu," sacīja Levits.

Pēc viņa sacītā, liela mēroga atjaunošanas pasākumi būs nepieciešami Ukrainā pēc kara, kas, "esmu pārliecināts, ka beigsies ar Ukrainas uzvaru," piebilstot, ka šīs dienas samitā meklēs labākos risinājumus Ukrainas savienošanai ar pārējo Eiropu.

Ņemot vērā tuvo ģeogrāfisko novietojumu un spēcīgās kopīgās vērtības, mums ir jāveido aizvien ciešāka sadarbība, uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš aicināja šīs nedēļas Eiropadomi pieņemt pozitīvu lēmumu attiecībā uz ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un uzsvēra, ka "Ukrainas tauta ir demonstrējusi neticamu drosmi un apņēmību cīņā par savu brīvību, par Eiropas vērtībām. Ja nolaižas jauns Dzelzs priekškars, tam ir jāatrodas uz Krievijas, nevis kaimiņvalstu robežām."

Pēc viņa sacītā, šodien Eiropa bez Ukrainas nav pilnīga, Eiropas Savienība atjaunoja Eiropu pēc Otrā pasaules kara un pēc Aukstā kara. Tagad tai ir jāturpina iesāktais, lai nodrošinātu mieru un brīvību.

Jau vēstīts, ka Rīgā no 20. līdz 21. jūnijam norisinās augsta līmeņa starptautisks pasākums – Trīs jūru iniciatīvas (3JI) samits un biznesa forums, kas pulcē 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

Samita laikā notiks 3JI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru (ASV, Vācijas un Eiropas Komisijas), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference. Paralēli samitam notiks 3JI biznesa forums, kur 20. un 21. jūnijā notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas.

Biznesa forumu 20. jūnijā atklās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un SVF vadītāja Kristalina Georgjeva, ievadot paneļdiskusijas, kurās divu dienu garumā politiskie un biznesa līderi runās par ekonomikas attīstības tendencēm, investīciju vidi, enerģijas piegādes ceļu un avotu dažādošanu, inovatīviem risinājumiem mobilitātes un loģistikas jomā, kā arī digitalizācijas sektora attīstību 3JI reģionā.

3JI galvenais mērķis ir stiprināt sadarbību un reģiona infrastruktūras savienojamību starp ES dalībvalstīm virzienā no Ziemeļiem uz Dienvidiem, jo līdz šim pārsvarā starpvalstu sadarbības projekti ES īstenoti virzienā no Austrumiem uz Rietumiem, nepilnvērtīgi  izmantojot attīstības potenciālu. Tāpat 3JI mērķis ir investīciju piesaiste ilgtspējīgai enerģētikas, transporta un digitalizācijas sektoru attīstībai, kas stiprina ES stratēģiskās un transatlantiskās sadarbības iespējas, veicina starpvalstu ekonomisko sadarbību, kā arī reģiona izaugsmi, noturību un konkurētspēju.

Viens no pasākuma centrālajiem jautājumiem būs, cik lielā mērā 3JI valstis ir gatavas kļūt par globālo pārmaiņu iniciatorēm, veicinot inovācijas un ilgtspējīgus ieguldījumus. 3JI reģionā ir 111 miljoni iedzīvotāju un vidējais prognozētais IKP pieaugums 2022. gadā reģionā sasniegs 3,2%. Savukārt kopējais nepieciešamo ieguldījumu apjoms reģiona infrastruktūras objektos pārsniedz 500 miljardus eiro. Te saskaras gan reģiona valstu, gan investoru interese kopīgi attīstīt jaunus projektus.

Foruma turpinājumā, 21. jūnijā, dalībnieki pievērsīsies enerģētikas jautājumiem. Tiks meklēti risinājumi, kā nodrošināt līdzsvarotu un drošu enerģijas piegādi reģiona valstīm, izmantojot gan esošo infrastruktūru, gan būvējot jaunu. Lielākais izaicinājums būs atrast optimālas alternatīvas Krievijas energoresursiem, plānojot jaunos piegādes koridorus.