Rīgā ieradies Nīderlandes karalis, kura dzimtas saknes ir Kurzemē
Par godu Latvijas simtgadei divu dienu valsts vizītē ieradies Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs. Rīgu viņš apmeklē bez savas dzīvesbiedres Maksimas. Viņas māsas nāves dēļ karaliene ir kopā ar savu ģimeni Argentīnā.
Vilema Aleksandra vizīte sākās ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju Rīgas pilī. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni notika arī abu valstu delegāciju sarunas. Tām noslēdzoties, karalis sacīja, ka iespēja apmeklēt Latviju tās dibināšanas simtgadē viņam daudz nozīmē.
Mēs esam līdzīgi domājošas valstis, tāpēc ir svarīgi vienai otru uzrunāt un apvienot spēkus. Mūsu saiknēm ir sena vēsture. Jau kopš 15. gadsimta mums ir bijušas ciešas tirdzniecības attiecības, par ko liecības joprojām ir redzamas šajā pilsētā. Un vizītes laikā mēs meklēsim jaunus sadarbības veidus, it īpaši transporta un loģistikas jomā.
Vizītes turpinājumā Nīderlandes karalis tikās ar premjerministru un Saeimas priekšsēdētāju, bet pēcpusdienā viņš apmeklēs Nacionālo bibliotēku, lai pasniegtu dāvanu Tautas grāmatu plauktam. Karalis piedalīsies arī Latvijas un Nīderlandes uzņēmēju seminārā.
Maz zināms ir fakts, ka Vilema Aleksandra dzimtas saknes ir Kurzemē.
Karaļa Vilema Aleksandra radu rakstus ir izpētījis Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Tā lieta aizsākās 17. gadsimtā. Visiem zināmais slavenais hercogs Jēkabs apprec Prūsijas-Brandenbrugas princesi Luīzi Šarloti. Un viņiem ir daudz bērnu. To vidū ir princese Marija Amālija.
Viņas vecākais dēls kļūst par Zviedrijas karali Frederiku I, bet meita apprec vienu no Nīderlandes prinčiem, kurš pārstāv tagadējā Nīderlandes karaļa dinastiju.
Tas nozīmē, ka hercoga Jēkaba mazmeita kļūst par joprojām pastāvošās Orānijas-Nasavas dinastijas ciltsmāti.
Imants Lancmanis vērš uzmanību, ka turklāt saskatāma arī Nīderlandes karaļa un Kurzemes hercogu Ketleru vizuāla līdzība.
Dabīgi, ka tajā karaļnama asiņu jaukumā ir tik daudz pieplūdumu no visām pusēm, bet Ketleriem bija viena specifiska īpašība. Viņi bija ļoti liela auguma, kāds ir arī karalis. Un visi Ketleri bija rudi, izteikti rudi. Un arī karalis ir gaišmatains. Un kaut kas viņa tajā statūrā ir tāds, kas man atgādina Ketleru hercogus.
Patīkami pārsteigts par Nīderlandes karaļpāra vizīti ir Latvijā kopš 90. gadiem dzīvojošais holandietis Ebings Osinga. Viņš vada Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kameru.
Karalis un karaliene ir ļoti populāri Nīderlandē, arī ārpus Nīderlandes. Viņi ir sociāli aktīvi. Viņi grib zināt, kā cilvēki dzīvo un kā viņiem klājas.
Karaļpāris ir tautā mīlēts par spīti tam, ka ne visi holandieši ir apmierināti, cik dārgi izmaksā karaļnama uzturēšana, saka Ebings Osinga. Tiek lēsts, ka kopējās gada izmaksas mērāmas no 300 līdz 400 miljoniem eiro. Bet, vērtējot karaļpāra vizīti Rīgā, viņaprāt, tā Latviju padarīs zināmāku Nīderlandē.
Līdzīgi kā ar futbola spēli starp Latviju un Nīderlandi. Tas uzlabo Latvijas atpazīstamību Nīderlandē daudz labāk.
Līdz gada beigām gaidāma vēl vismaz divu Eiropas karalisko ģimeņu ierašanās. Latviju apmeklēs Dānijas kroņprincis Frederiks un kroņprincese Mērija, kā arī britu karaļnama pārstāvis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
