Rīgā mainīs Brantkalna, Pikuļa, Staraja Rusas un Keldiša ielas nosaukumus

Detlava Brantkalna iela tika pārdēvēta par Annas Brigaderes ielu. Ielu sarkanajām līnijām, kas līdz šim bija bez nosaukuma, bet kuru adreses bija piesaistītas Detlava Brantkalna ielai, tika piešķirts Zentas Mauriņas ielas nosaukums.

Valentīna Pikuļa aleja un Valentīna Pikuļa taka tika pārdēvēta par Birutas Baumanes aleju un Birutas Baumanes taku.

Staraja Rusas iela tika piedēvēta par Hugo Celmiņa ielu.

Savukārt Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela tika pārdēvēta par Brāļu Kaudzīšu ielu.

Pret ielu pārdēvēšanu aktīvi iestājās frakciju "Saskaņa" un "Latvijas Krievu savienība" deputāti.

Galvenie viņu pārmetumi bija pa to, ka šie jautājumi tikuši izlemti bez plašām diskusijām, neinformējot sabiedrību.

Savukārt koalīcijas pārstāvji uzsvēra, ka ielu nosaukumu maiņa ir turpinājums okupācijas seku novēršanai Latvijā un Rīgā.

Tāpat Rīgas dome šodien nolēma sākt galvaspilsētas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi. To plānots paveikt trīs gadu laikā līdz 2026.gada janvārim.

Šīs teritorijas lokālplānojuma neesamība tika minēta kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturēja Rīgas attīstības plānu.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, lokālplānojuma izstrāde nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves un apdzīvojuma attīstību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, esot jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību.

Ar lokālplānojumu iecerēts telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu, kā arī veicināt kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstību.

Lokālplānojuma mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Tas nepieciešams, lai saglabātu Rīgas centram raksturīgo kultūrvēsturisko vidi un vērtības, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu, kā arī, lai saglabātu un kvalitatīvi attīstītu pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas – ielas, bulvārus, laukumus, parkus, skvērus, ūdeņus un to krastmalas.

Lokālplānojumu vajag, lai attīstītu daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves un plānojot tās kopsakarībā ar ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju un principiem.

Starp lokālplānojuma mērķiem norādīta kultūras centra attīstīšana kā arī vietējā un starptautiskā tūrisma veicināšana.

Lokālplānojumam esot jārada priekšnoteikumus uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai.

Iecerēts, ka tas ļaus efektīvāk izmantot degradētās un nepilnvērtīgi izmantotās teritorijas un objektus, veidotu jaunu kvalitatīvu apbūvi, veicinās videi draudzīgu, efektīvu un drošu mobilitātes sistēmas attīstību, vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē u.c.

Lokālplānojuma izstrādes gaitā paredzētas sabiedriskās apspriešanas.