Rīga pārpildīta, bet reģionos cilvēku trūkst: Zemessardzes komandieris mudina iesaistīties dienestā

Komentējot Saeimas pieņemtos grozījumus, Krjukovs uzsver, ka jaunais statuss nav domāts kā alternatīva dienestam, bet gan kā papildinājums: "Tas nav zemessargu aizvietošana – tas ir Zemessardzes struktūras pastiprinājums. Tas ir aicinājums sabiedrībai līdzdarboties valsts aizsardzībā."

Viņš piebilst, ka šī sistēma nav vienas dienas projekts – tās ieviešana turpināsies ar papildu noteikumiem un praktiskiem risinājumiem visā Latvijā.

Komandieris uzsver, ka iesaistīties var ļoti dažādos veidos: "Katram ir loma valsts aizsardzībā, un katrs ar savu zināšanu bagāžu var palīdzēt sistēmas veidošanai." Īpaši noderīgas var būt praktiskas iemaņas – loģistika, transports, IT joma, kā arī tehnoloģiju attīstība, piemēram, dronu vai citu risinājumu izstrādē.

Interese par dienestu Zemessardzē saglabājas, taču tā ir mainīga: "Tā ir viļņaina – ģeopolitiskie notikumi rada pieplūdumu, pēc tam aktivitāte mazinās." Krjukovs norāda, ka šobrīd būtisku pienesumu dod arī Valsts aizsardzības dienests, kas piesaista jaunus cilvēkus.

Tomēr īpaši izteikts brīvprātīgo trūkums ir reģionos: "Man ir vajadzīgi daudz vairāk zemessargi – īpaši Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Rīga ir pārpildīta, bet reģionos ļoti gaidām jaunus cilvēkus."

Zemessardze arvien vairāk integrējas profesionālajā militārajā sistēmā un aktīvi piedalās mācībās: "Mēs vairs nevaram runāt, ka Zemessardze ir tikai brīvprātīga organizācija – tie ir pilnvērtīgi karavīri." Tiek apgūtas arī jaunākās tehnoloģijas, tostarp droni, autonomās sistēmas un pat 3D drukas risinājumi.

Noslēgumā komandieris uzsver, ka Zemessardze ir sabiedrības spogulis: "Tā ir vieta, kur ne tikai mācies, bet arī vari iemācīt citus. Zemessardze ir sabiedrības spogulis."