Tīklu darbnīcā plecu pie pleca strādā gan pie mums patvērumu radušie ukraiņi, gan latvieši, kuri no Krievijas iebrukuma pirmās dienas dara visu, lai atbalstītu Ukrainu tās cīņā ar agresoru.
Sestdienas pusdienlaikā pie Alda un domubiedriem Tīklu darbnīcā liela rosība. Šeit trīs reizes nedēļā plecu pie pleca pulcējas dažāda vecuma gan latvieši, gan arī ukraiņi, kuri mūsu valstī raduši patvērumu.
Alids ir tīklu darbnīcas vadītājs – viņš sauc skaitli, cik tīkli uz šo dienu izgājuši caur viņu darbīgajām rokām. Pirms Krievija sāka karu Ukrainā, Aldis pilntiesīgi izbaudīja pensiju, taču 24. februārī arī viņa dzīve sagriezās kājām gaisā – sākumā piedalījās sveču darbnīcās.
Sadraudzējāmies, mistiski, pilnīgi dažādi cilvēki, ar dažādām dzīves pieredzēm jūs jau redzat – viens te rokeris, baikeris un inteliģentas kundzes, un bija mums kaut kas tāds, kas ir visam pāri un tā vārdā. Šis ir tas lielais, kas mūs saliek visus kopā un bailes domāt, kas būs, kad būs jāšķiras.
Tīklu gatavošana ir ļoti atbildīgs darbs – maskēšanās tīkli tiek gatavoti gan tehnikai, gan ierakumiem un katram tīklam var būt nepieciešams pavisam atšķirīgs raksts, kas piemērots konkrētam apvidum.
Katrs ikdienā dara ko citu – cits ir pensionārs, cits skolnieks vai students, cits uzņēmējs – bet šeit viņi visi nāk vienuviet ar vienu vienīgu mērķi un pārliecību – palīdzēt Ukrainai, kura šodien smagās kaujās sargā arī mūsu valsti.
Varbūt, ka cilvēki nogurst, bet apzinoties to, kā viņi aizstāv arī mūsu Eiropu, visus gan Latviju, gan Lietuvu, gan Igauniju, viņi tur sēž aukstumā un mitrumā, redzot to, kā tur viss notiek – savādāk rīkoties nevar – mēs esam jau slimi ar šo te, kamēr nebūs uzvaras, mēs to darīsim.
"Ko mēs darījām tur uz barikādēm, kāpēc skrējām, tautas fronte – tas ir automātiski mēs pat neaspriežam kāpēc, mēs vienkārši nākam un darām," piebilst Romanovskis.
Irina ir no Ukrainas pilsētas Pavlogradas. Dzimtenē ir draugi un radinieki. Tīklu gatavošana ir veids kā arī viņa pieliek roku, lai tuvinātu mūsu visu kopējo uzvaru.
Es vēlos pateikt paldies Latvijai par palīdzību Ukrainai, paldies, paldies, daudz cilvēki gatavo sveces, gatavo tīklus, ved mašīnas uz Ukrainu.
Arī Jeļena ir Ukrainiete, tīklu darbnīca arī viņai ir veids, kā palīdzēt Ukrainai un arī kopā sienot tīklus ir iespēja dalīties ar sāpēm un pārdzīvojumiem par dzimtenē notiekošo.
"Kad viss tas sākās, es jutu atbalstu no Latvijas puses, jo jūs saprotat, kādas sāpes tās ir. Es uztraucos pa saviem radiniekiem un redzēju kā latvieši pa ielām staigāja ar Ukrainas karogiem, man rakstīja, vai ir vajadzīga kāda palīdzība, mēs jums palīdzēsim. Man paveicās, ak es esmu tieši šeit ar latviešiem, kuri visu saprot, kādas ir šīs sāpes," atklāj Jeļena.
Kad tīkli ir pabeigti, tos sagatavo sūtīšanai uz fronti – un katram tīklam tiek pievienots īpašs vēstījums un mīlestība no Latvijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
