"Vienīgais, ko Krievija saprot, ir spēks." Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministri uzsver Baltijas aizsardzības līnijas nozīmīgumu
Ja gribam mieru, mums ir jāgatavojas karam. Lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri piektdien Rīgā parakstījuši vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Tikšanās laikā vēlreiz uzsvērta nepieciešamība turpināt atbalstīt Ukrainu, jo mūsu aizsardzības līnija sākas tieši tur.
Pēdējā laikā no arvien vairāk valstu līderiem izskan brīdinājumi, ka Krievija Ukrainā sākto agresiju var izvērst arī tālāk. Piektdien šādus brīdinājums izteicis arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Mūsu reģiona drošība šajās dienās tiek pārrunāta pie mums Rīgā, kur ieradušies Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri.
Šodien visas trīs Baltijas valstis parakstīja vienošanos uz ārējām robežām veidot aizsardzības līniju – kāda tā izskatīsies praktiski, atklāts netiek, bet mērķis – atturēt un bloķēt jebkādu potenciālu militāru agresiju pret Baltijas valstīm.
"Mums ir jāaizsargā sava teritorija un jāaizsargā arī sava robeža. Mums jādara viss, lai palielinātu savu kapacitāti, efektivitāti militārās pretmobilitātes ziņā, lai atvairītu un bloķētu potenciālos pretiniekus. Šajā gadījumā, protams, agresīvs kaimiņš ir austrumu pusē," saka Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs norādīja, ka aizsardzība balstās uz trim pīlāriem. Pirmais – vēlme aizsargāties, otrais gatavība tam un trešais aizsardzības operācijas reģionālā un starptautiskā mērogā. Ministrs uzsvēra, ka Krievija ir bijusi ir un būs mūsu galvenais apdraudējums un šobrīd dzīvojam situācijā, kad ir jābūt gataviem jebkuram scenārijam.
"Lai dzīvotu mierā, ir jāgatavojas karam. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens skaidrs apliecinājums, ka Krievija vēlas atjaunot savu impēriju un šajā impērijā viņi redz arī Baltijas valstis. Un mēs visi saprotam, kas ir mūsu drauds, līdz ar to mums ir jābūt gataviem. Un mēs esam un būsim. Krievijai ir jāparāda tas, ka mēs esam stipri, vienīgais, ko Krievija saprot, ir spēks," uzsver Pevkurs.
Amatpersonas šodien parakstīja arī Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli. Ar šo dokumentu valstis apņemas stiprināt kopējās pretgaisa aizsardzības spējas.
"Baltijas valstu sadarbībai ir jābūt spēcīgākai nekā jebkad agrāk. Mēs vienojāmies par Baltijas aizsardzības līnijas koncepciju. Tās mērķis ir kopīga pieeja attiecībā uz pretmobilitātes pasākumu kopuma izstrādi uz robežām ar naidīgām valstīm. Mūsu eksperti izstrādās principus, lai nodrošinātu labāku sadarbību aizsardzības jomā, lai apturētu ienaidnieka virzīšanos no pirmajiem centimetriem. Mēs arī esam vienojušies virzīties uz priekšu ar raķešu artilērijas "HIMARS" spēju attīstību," pauž Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Runājot par patlaban Latvijā uzvirmojošo diskusiju par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot kājnieku mīnas, gan Lietuvas, gan Igaunijas ministrs pauda, ka viņu valstis šādu soli spert neplāno.
Proti, miera laikā uz Igaunijas robežas nav paredzēts izvietot mīnas vai citus šķēršļus. Igaunija gar robežu ar Krieviju plāno izveidot ap 600 bunkuru jeb pozīciju tīklu, kuras apdraudējuma gadījumā būs gatavas izmantošanai. Baltijas valstis arī apņēmušās gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā uzstāt uz NATO pretgaisa aizsardzības stiprināšanu mūsu reģionā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
